Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
21,48 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:824403
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 16.08.2013.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 127 единиц
Ссылки: Использованы
Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
2011–2015 гг.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  INFORMĀCIJA    2
  SATURS    6
  Anotācija    7
  Annotation    9
  Аннотация    11
  Promocijas darbā ievietoto tabulu saraksts    13
  Promocijas darbā ievietoto attēlu saraksts    15
  Promocijas darbā iekļauto formulu saraksts    17
  Saīsinājumi, mērvienības, akronīmi un nosacītie apzīmējumi    18
  IEVADS    20
1.  PATĒRĒTĀJU UZVEDĪBAS PĒTĪJUMU TEORĒTISKĀ PIEEJA EKONOMIKAS ZINĀTNĒ    24
1.1.  Patērētāju uzvedība kā zinātniskās teorijas jēdziens    24
1.2.  Patērētāju uzvedība ekonomikā – tās tipi un ārējie ietekmes faktori    34
1.3.  Patērētāju uzvedības ekonomiskie modeļi    45
1.3.1.  Ienākumu sadalīšanas modeļi    45
1.3.2.  Mārketinga modeļi    48
1.3.3.  Ekonomiskās psiholoģijas modeļi    55
1.3.4.  Patēriņa ekonomiskie modeļi    58
1.3.5.  Džona Keinsa makroekonomiskais modelis    63
1.3.6.  Modeļu izmantošanas iespējas pētījumā    66
  Pirmās nodaļas kopsavilkums    67
2.  LATVIJAS UN TĀS REĢIONU PATĒRĒTĀJU UZVEDĪBAS STĀVOKLIS UN DINAMIKA    69
2.1.  Patērētāju uzvedības īstermiņa un ilgtermiņa faktori    69
2.2.  Latvijas patērētāju uzvedības struktūra un dinamikas stāvoklis    73
2.3.  Mājsaimniecību ietekme uz reģionālās ekonomikas attīstību    79
2.4.  Nodokļu ietekme uz patērētāju uzvedību un labklājību    81
2.5.  Galvenie patērētāju uzvedību un labklājību ietekmējošie nodokļi Latvijā    86
2.5.1.  Iedzīvotāju ienākuma nodoklis    86
2.5.2.  Pievienotās vērtības nodoklis    90
2.5.3.  Pievienotās vērtības nodoklis pārtikas produktiem    93
  Otrās nodaļas kopsavilkums    95
3.  SOCIĀLEKONOMISKO FAKTORU IETEKME UZ PATĒRĒTĀJU UZVEDĪBAS STĀVOKLI UN DINAMIKU: MĒRĪŠANA UN NOVĒRTĒJUMS    98
3.1.  Ienākumu, ražošanas, bezdarba un cenu dinamika: reģionālais aspekts    98
3.1.1.  Mājsaimniecību ienākumi    98
3.1.2.  Iztikas minimums un minimālā darba alga    99
3.1.3.  Bezdarba dinamika un patērētāju konfidence Latvijā    100
3.1.4.  Cenu dinamika un patērētāju konfidence Latvijā    102
3.1.5.  Patērētāju uzvedības sociālekonomisko faktoru korelācija    104
3.2.  Patērētāju izdevumi, uzkrājumi un kreditēšana: reģionālais aspekts    105
3.2.1.  Mājsaimniecību izdevumi    105
3.2.2.  Pārtikas produktu izvēle kā patērētāju uzvedības faktors    111
3.2.3.  Finanšu stāvokļa uzlabošanās kā patērētāju uzvedības faktors    112
3.2.4.  Latvijas mājsaimniecību patēriņa sadale atkarībā no kvintiļu grupas kā patērētāju uzvedības faktors    114
3.2.5.  Uzkrājumi un mājsaimniecību kreditēšana reģiona ekonomikā kā patērētāju uzvedības faktors    116
3.3.  Patērētāju konfidences dinamika reģiona ekonomikā    119
3.3.1.  Patērētāju konfidences faktoranalīze un klasterizācija Latvijā: reģionālais aspekts    126
3.3.2.  Patērētāju uzvedības faktori Daugavpilī    135
  Trešās nodaļas kopsavilkums    137
  NOBEIGUMS    141
  PROBLĒMAS UN PRIEKŠLIKUMI TO RISINĀŠANAI    144
  IZMANTOTO BIBLIOGRĀFISKO AVOTU SARAKSTS    146
Фрагмент работы

NOBEIGUMS
Galvenie secinājumi, atzinumi un konstatējumi
Promocijas darbā ar ekonomisko uzvedību apzīmēts pazīmju un rādītāju kopums, kas raksturo patērētāju darbības, ieskaitot to patērētāju priekšrocības, pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, patēriņa struktūru, ienākumu izmantošanas veidus.
Promocijas darbā ar ekonomisko uzvedību jāsaprot patērētāju uzvedības stāvoklis un dinamika no faktoru (ekonomisko – neekonomisko, ārējo – iekšējo, ilgtermiņa – īstermiņa) kompleksa viedokļa.
1. Pētot reģionālo aspektu, tiek izcelts Latvijas reģionu patērētāju uzvedības īpatnību analīzes ekonomiskais kritērijs, kas atklāj vienu vai otru patērētāju uzvedības dominējošo tipu valsts reģionos. Patērētāju uzvedības tipi ekonomiski tiek klasificēti atkarībā no iztikas minimuma („minimālais patēriņa grozs”).
Patērētāji, kuru ienākumi ir vienādi vai mazāki par iztikas minimumu, pieder pie patērētāju uzvedības tradicionālā tipa. Patērētāji, kuru ienākumi 2 – 3 reizes pārsniedz iztikas minimumu (kā alternatīvs kritērijs tiek pieņemta vidējā darba alga), ir patērētāju uzvedības aktīvais tips. Patērētāji, kuru ienākumi ir vairāk par iztikas minimumu un 2 – 3 reizes nepārsniedz iztikas minimumu, atbilst patērētāju uzvedības tolerantajam tipam.
Pamatojoties uz pētījuma datiem, var konstatēt, ka Latvijas reģioni atšķiras pēc uzvedības tipiem. Dominē šādi patērētāju uzvedības tipi:
• Rīgas un Pierīgas reģionā – aktīvais;
• Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē – tolerantais;
• Latgalē – tradicionālais.
Aktīvā patērētāja uzvedības tipa pārsvars iekšējā pieprasījumā sekmē valsts un reģionu ekonomisko attīstību. Pārējie divi tipi mazākā mērā sekmē ekonomisko attīstību. Svarīgs patēriņa palielināšanas nosacījums ir valsts sadarbība tradicionālā tipa patērētāju uzvedības aktivizēšanā, paaugstinot Latvijas iedzīvotāju labklājību. Īpaša uzmanība jāpievērš mazāk attīstītu reģionu (tādu kā Latgale) patēriņam.
2. Kopumā analizējot sociālekonomiskus faktorus promocijas darbā, hipotēze apstiprinājās tajā ziņā, ka sociālekonomiskie faktori ietekmē patērētāju uzvedību.
Atkarībā no laika atsevišķa sociālekonomiskā faktora ietekme uz patērētāju uzvedību pastiprinās vai vājinās. Tiek novērotas sociālekonomisko faktoru ietekmes dažādas prioritātes noteiktos laika posmos noteiktos reģionos. Būtiska loma atsevišķu sociālekonomisko faktoru ietekmes regulēšanā pieder valstij.
Sociālekonomiskie faktori: darba alga, cenas (tajā skaitā pārtikas produktiem), bezdarbs ietekmē patērētāju uzvedību. Ienākumi, kā patērētāju uzvedības faktors, ir ievērojams kritērijs mājsaimniecību finanšu stāvokļa novērtēšanā.
Nodokļa likmju (ienākuma nodoklis un PVN) celšana izraisa patēriņa samazināšanos, apgrozījuma kritumu, patērētāju pesimisma pieaugumu.
Patērētāju uzvedības iekšējais faktors: privātais patēriņš būtiski ietekmēja Latvijas mājsaimniecību patērētāju konfidenci. Tāpat pastāv pamatnodarbošanās, nodarbinātības sektora, reģiona, apdzīvotās vietas, vecuma, vidējā ienākuma ietekme uz patērētāju konfidenci.
3. Patēriņa procesa ārējo un iekšējo faktoru kopums, kas izpaužas kā patērētāju uzvedības ekonomisko (patērētāja resursi un to izmantošanas iespējas) un neekonomisko (sociālo, kulturālo, tiesisko, teritoriālo) faktoru kopums, ietekmē (ar virzošu vai ierobežojošu raksturu) dažādas patēriņa procesa stadijas, izmainot patērētāju uzvedību.
4. Valsts unificē patērētāju uzvedības analīzi ar minimālām ekonomiskām pārmaiņām (ienākumi un cena). Pēc autora domām, atkrīt jautājumi, kas saistīti ar patērētāju prioritātēm, ekonomiskajām gaidām, kā arī tādi, kas skar patērētāja izvēli, laiku un informāciju. Tāpēc patērētāju uzvedības faktoru izpēte izraisa nepieciešamību aplūkot mūsdienīgus patērētāju uzvedības ekonomiskos modeļus, kur tiek ņemti vērā arī citi mainīgie, izņemot ienākumus un cenu.
5. No 2009.gadā tika novērota Latvijas iedzīvotāju ienākumu samazināšanās tendence. Latvijas mājsaimniecību patēriņā var nodalīt divus etapus: patēriņa palielināšanās periodu 2000. – 2006.gadā un vēlāk – patēriņa samazināšanos. Pieaugošo ienākumu apstākļos Latvijas iedzīvotāji centās patērēt, vairāk nekā nopelnīja. Pieaugot inflācijai, pieaug arī patēriņš. Samazinoties ienākumiem, mājsaimniecības cenšas saglabāt ierasto patēriņa līmeni un iztērē uzkrājumus. Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu dinamikā no 2007. gada līdz 2009.gada sākumam tika novērota uzkrājumu palielināšanās. No 2009. gada sākuma līdz 2010.gada beigām uzkrājumi samazinājās. Straujas ienākumu palielināšanās periodā (par 20 – 40% ik gadu) kopš 2004.gada līdz pat 2008.gadam mājsaimniecības patērēja, vairāk nekā nopelnīja, t.i., centās aizņemties naudu, nevis uzkrāt. To izsauca augstā inflācija un ažiotāža, kas tika saistīta ar mājsaimniecību investēšanu nekustamajā īpašumā. No 2008.gada līdz 2010.gadam mājsaimniecību patēriņa izdevumi samazinājās.
6. Noguldījumu atlikumu pieaugums tika novērots no 2000.gada līdz 2008.gada augustam (2007.gada oktobrī tika novērota īslaicīga noguldījumu atlikumu samazināšanās). Tad līdz 2009.gada novembrim notika noguldījumu atlikumu samazināšanās. Pēc tam tika novērots pakāpenisks noguldījumu atlikumu pieaugums.

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация