Secinājumi
Cilvēka pēda un tās locītava ir strukturāli komplicēts mehānisms, kas radīts līdzvarotai ķermeņa balstīšanai un virzīšanai. Tā sarežģītās funkcijas nodrošina 26 kauli (ceturtā daļa visu ķermeņa kaulu), 33 locītavas, vairāk nekā 100 muskuļi, cīpslas, saites, kā arī asinsvadi, nervu tīklojums, mīkstie audi un āda. Katrs strukturāls vai funkciju traucējums jebkurā no pēdas daļām ietekmē visu ķermeni. Un otrādi – patoloģija dažādās ķermeņa daļās rada problēmas pēdās. Pēdu deformācijas veicina šādi faktori: iedzimtība, apavi, pārslodze bērnībā un pusaudžu vecumā, liekais svars.
Analizējot aptaujas rezultātus, var secināt:
• tikai 66% respondentu zina, ka bērna nagus jānogriež ne retāk ka 1 reizi nedēļā, 44% aptaujāto respondentu pareizi griež bērniem kāju nagus - taisni šķērsām ejošā līnijā un 43% respondentu griež bērna kāju nagus ar personīgām bērna šķērēm;
• 66% aptaujāto vecāku izvēlās savam bērnam zeķes pēc materiāla kvalitātes, kaut gan 87% respondentu zina, ka bērnam jāpērk zeķes no dabīgiem materiāliem, piemēram, no kokvilnas;
• 38% respondentiem ir kļūdains uzskats, par to, lai neveidotos plakanā pēda jānodarbojas ar baletu;
• 27% respondentu bērni ārpus skolas ar sportu nenodarbojās;
• tikai 8% respondentu zina, ka bērnam profilaktiski pēdu masāžu jāveic no 3 mēnešiem;
• bērnam pēdu masāžu veic tikai 35% aptaujāto vecāku;
• bērnu apavu papēdim jābūt 2 – 4 cm, par to zina tikai 8% respondentu;
• 15% respondentu ļauj vai ļautu savai meitai staigāt augstpapēžu kurpēs 9 – 11 gadu vecuma, 46% respondentu ļauj vai ļautu 12 – 15 gadu vecuma;
• tikai 21% vecāku sāka vilkt bērnam apavus, kad bērns sāka staigāt un 18% vecāku – pēc 1 gada vecuma;
• 57% respondentu uzskata pareizi, ka bērnu apaviem nedrīkst būt pārāk mīkstiem, jo tādos pēda sašķiebjas;
• 29% respondentu zina, ka supinators tiek likts apavos pēdas gareniskās velves balstīšanai un noturēšanai nepieciešamā vietā, bet 40% respondentu vispār nezina, kas ir supinators;
• podometrija – mūsdenīga kāju noslodzes datordiagnostika, par šo datordiagnostiku zina tikai 29% aptaujāto respondentu;
• 65% respondentu bērni vēl neapmeklēja ortopēdu.
No iegūtajiem pētījuma rezultātiem var secināt, ka kvalifikācijas darbā hipotēze ir apstiprinājusies, jo kā parāda pētījuma rezultātu analīze, vecāku informētība par bērnu pēdu veselības preventatīviem pasākumiem ir nepietiekoša. Tas liecina, par to, ka nepieciešams pievērst lielāku vērību pietiekamas informācijai nodrošināšanai par preventatīviem pasākumiem.
…
