Arhetipa konstrukcija un dekonstruēšana Bergmana filmā "Septītais zīmogs"

Zīmīgs ir filmas noslēgums. Uzticīgs jautātājs, kas meklē pierādījumus (Antonius), eksistenciālists (eskvairs), grēcinieks, kas lūdz piedošanu (kalēja sieva Liza), grēcinieks, kas meklē izpirkšanu (kalējs), kluss ticīgais (eskvaira meitene), svēta sieviete, kas gaida savu mīlestību (bruņinieka sieva) un tas, kurš neko nezin (Nāve) – visi šie arhetipi kopā veido vienotu dvēseli, kas beigās dejo „Nāves deju”. Pati Nāve viņus tajā ved. Eksistenciālie jautājumi ir palikuši neatbildēti, nav izdevies atklāt patiesību par Dievu un dzīves jēgu. Tikai aktieru ģimenei, kas bijuši visciešāk saistīti ar Dievu savā ticībā, nav uzdevuši nekādus jautājumus, izdodas izglābties un turpināt savu dzīves ceļu. „Septītais Zīmogs” tāpat attēlo arī svētu sapņotāju, sagūstītu dvēseli, nodevēju un rituālu procesiju.
Filma kā iesākas, tā beidzas ar vienādu frāzi (no Sv. Jāņa Atklāsmes grāmatas): „And when the Lamb had opened the seventh seal, there was silence in heaven about the space of half an hour”.
…