Ir pagājuši otrie divdesmit Latvijas neatkarības gadi. Pēc pirmajiem divdesmit gadiem, neatkarība tika zaudēta. Arī tagad krieviski noskaņotie aktīvisti ir spējuši panākt zināmu intrigu ar referenduma, par krievu valodu kā otro valsts valodu, palīdzību. Arī tas, ka valsti Eiropas Parlamentā pārstāv cilvēki, kas balsoja pret Latvijas neatkarības atjaunošanu un valsts galvaspilsētu pārvalda partija, kura nespēj atzīt okupācijas faktu, kā arī, ir par divvalodību valstī, liecina par to, ka situācija valstī nav stabila. Bieži ir dzirdamas runas, ka dzīve Latvijā pēc neatkarības atgūšanas ir vienīgi pasliktinājusies un vērtējama negatīvi, bieži vien piemirstot, ka mēs dzīvojam valstī, kuru paši veidojam.
20 gadi cilvēka dzīvē pietiekoši ilgs laiks, bet valsts pastāvēšanai – neilgs. Lai gan šajā laika posmā ir izaugusi jauna paaudze, kurai dzīvošana brīva valstī liekas pašsaprotama un notikumus, kas veicināja šādas valsts izveidi tā pārzina visai vāji. Tā sabiedrība bieži vien tiek runāts par salīdzinošu aspektu par dzīvošanu neatkarīgā Latvijā un Latvijas PSR. Tāpēc šķiet būtiski mūsdienu jauniešiem stāstīt par situāciju kādā tika atgūta neatkarība un par to kā valsts ir attīstījusies un nostiprinājusi savu stabilitāti.
Iesaki šo darbu sociālajos portālos, tā iegūsi pēc iespējas vairāk balsotāju:
Katrs no sociālajiem tīkliem ir 1 balss, var balsot ar katru no tiem, tadējādi darbam iedosi 3 balsis! Balsot par katru darbu var 1 reizi dienā no katra sociālā portāla.