Dzelzs sievietes

Ingas Gailes romāns ‘’Rakstītāja’’, tapis romānu sērijas ‘’Es esmu…’’ ietvaros (otrais romāns šajā sērijā), kuru mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar vairākām latviešu literatūrā pazīstamām personībām. Tas ir Ingas Gailes interpretējums rakstnieces un sieviešu tiesību aktīvistes Ivandes Kaijas, īstajā vārdā Antonija Lūkina (1876-1942), dzīvesstāstam, kurā desmit nodaļu garumā, dodoties atpakaļ laikā uz 19.gs. beigām un 20.gs.sākumu, atklājas šīs sievietes uzskati un pārdomas, kuras nonāk absolūtās pretrunā ar tā laika sabiedrību, emocijas un pārdzīvojumi, slimības ietekmi uz viņas dzīvi, attiecības ar apkārtējajiem, vairojoties jautājumam par to, kas tad ir sieviete un kāda ir tās loma sabiedrība.
Šajā stāstā kopā ar Ivandi Kaiju un citām sievietēm, proti, viņas laika biedrenēm un draudzenēm, ieceļojam atpakaļ laikā, kad sievietes tika apspiestas, atrazdamās vīriešu valdītā pasaulē. Žurnāliste un redaktore Gundega Blumberga izteikusies: ‘’Inga Gaile ir rakstniece, kura uzdrīkstas pievērsties bieži noklusētajam, turklāt dara to, nemitīgi paceļot savas varēšanas latiņu’’ , tāpēc ka sievietes tiek parādītas no ievainojamās puses, atklājot savas nepilnības un mokas, kas arī raksturo šo daudzkārt noklusēto. Ivande bija viena no retajiem gadījumiem, kas pretojās tajā laikā iekārtotajai sievietes dzīvi, kur tai atvēlētās lomas bija laba sieva vīram, laba māte bērniem, kalpone un skolotāja. Viņas degsme veltīt laiku karjeras attīstīšanai un rakstīšanai, nekā bērnu audzināšanai, pretošanās pret sievietes ‘’maigo tēlu’’ vīrieša dzīvē, tieksme pēc seksualitātes un intimitātes, esot sievietei, tika uzskatīta par netikumību un būtisku faktoru, kādēļ šo sievieti tik bieži nomāca spēcīga vainas sajūta.…