Fotogrāfija – metode attēlu iegūšanai, izmantojot īpašas optiskas ierīces un gaismjūtīgus materiālus. Laba fotoattēla ieguve vairāk atkarīga no fotogrāfa iemaņām nekā no fotoaparāta.
Kā radās fotogrāfija?
Mazliet par fotogrāfijas vēsturi... Cilvēki jau no seniem laikiem bija ieskatījušies vilinošā saules staru saspēlē. Viņi ievēroja apgaismotu priekšmetu spēju mainīties krāsā un formā. Un brīnījās par dažu vielu īpatnību kļūt tumšām gaismas iedarbībā. Izmēģinājumi ar ķīmiskajiem savienojumiem ir norādījuši uz ideju par attēla radīšanu gaismas ietekmē.Ceļš uz fotogrāfijas atklājumiem ilga vairākus gadsimtus.18. gs beigās un 19.gs sākumā progresu sekmēja daudzi faktori: rūpniecības attīstības apvērsums Anglijā, Franču buržuāziskā revolūcija, kas skāra arī pašas sabiedrības izmaiņu laužot vecās feodālās attiecības. Tas kopumā atstāja iespaidu arī uz zinātnes nozarēm, to straujāku attīstību.
Par fotogrāfijas atklājējiem tiek dēvēti francūži Žozefs Nisefors Njepss un Luijs Žaks Mande Dagērs, kā arī anglis Viljams Henrijs Tolbots.
Camera Obscura
Lai iegūtu fotoattēlus bija vajadzīga tumša telpa jeb kamera obsmera-mūsdienu kameras priekštece. Ievērojamais Leonardo da Vinči bija veicis obskura kameras (camera obscura – no latīņu val. – “tumšā kaste”) uzmetumu. Šīs kameras darbības princips bija zināms vēl pirms viņa, taču neviens nevar nosaukt nekļūdīgi šīs ierīces pirmā konstruktora vārdu.
Saules stars, izlaists caur obskura kameras atvērumu, projicēja uz ekrāna redzamo attēlu. Pētnieki nemitīgi nokļuva vaicājuma priekšā: vai kaut kadā veidā ir iespējams saglabāt ar spoguļa un lēcas palīdzību iegūto optisko zīmējumu?…
