Lauki kā Latvijas ekonomiskā problēma

Latvijai atgūstot neatkarību, Padomju Savienībā pastāvošie kolhozi un sovhozi izjuka, tādā veidā izjaucot galveno tā laika lauksaimniecības balstu.
Šādai kolhozu un sovhozu izjukšanai sekoja strauja degradācija, kas skāra plašu Latvijas teritoriju. Attīstīties turpināja tikai atsevišķas teritorijas, galvenokārt pilsētas. Sevišķs uzplaukums bija vērojams Rīgā. Šādas reakcijas rezultātā lielas lauku teritorijas ieslīga dziļa depresijā.
Pēc vairāk kā desmit gadiem situācija laukos vēl joprojām ir smaga. Pašlaik, lai stabilizētu situāciju laukos, tiek meklēts risinājums. Taču neraugoties uz centieniem stabilizēt situāciju, atšķirības starp atsevišķām teritorijām, galvenokārt starp pilsētām un laukiem turpina palielināties., skarot gan demogrāfisko situāciju, gan ekonomiku.
Latvijas lauku teritorijās dzīvojošo cilvēku galvenā nodarbošanās ir lauksaimniecība, līdz ar to valdības un Eiropas palīdzība galvenokārt saistās ar šo jomu. Kā viens no palīdzības centienu rezultātiem ir 1998. gadā izstrādātā “Lauku attīstības programma”, kuras mērķis ir kāpināt Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju un eksporta potenciālu, kā arī atbalstīt lauksaimniecības uzņēmējdarbību un pakalpojumu sfēru, veicināt kapitālieguldījumus laikiem un infrastruktūras attīstību, veicināt vājāk attīstītu novadu un reģionu attīstību, utt…