Divdesmitajos gados Rainis bieži kavējās pie ieceres, uzrakstīt kādu dramatisku darbu, viņš aktīvi centās atrast viņu saistošu tematu. Viņa uzmanību piesaistīja vēsturiskie sižeti. 1942. gada 5. oktobrī. Rainis savā dienasgrāmatā ierakstīja: “Man it trīs iespējas: Veidenbaums, bez dekorācijām, Dzērājs, bez dekorācijām un Turaidas roze, ar maz dekorācijām.” Iecere rakstīt lugu par Turaidas Maiju Rainim dzima jau 1923. gadā. Par to liecina 1923. gada 23. augustā iekārtotie vāciņi ar uzrakstu “Turaidas Roze” un īss lugas plāns, kurā dramaturgs atzīmējis notikumus, kas vēlāk ietverti lugas trešajā, ceturtajā un piektajā cēlienā, kā arī piezīmes par lugu kopumā.
1923. gadā Rainis atkal atliek lugas rakstīšanu, līdz 1924. gada oktobrim. Tai pašā dienā Rainis savā dienasgrāmatā atzīmē pārdomas par to kādu lugu rakstīt, atkal plāno lugas pēdējos cēlienus. Rainis pastāsta par iecerēto lugu Nacionālās drāmas teātra dramaturgam. Tas ierosina Rainim turpināt darbu. Par Raiņa pārliecību turpināt darbu liecina viņa piezīmes dienasgrāmatā. Bet tad Rainis izlasa Teodora Hāna, sentimentālo un lubeniecisko lugu “Turaidas Roze”, un šis darbs sabojā Raiņa garastāvokli un Turaidas tēma sāk šķist banāla. 8. oktobra ieraksts: “Domāju par Turaidu. Nepatīk.” Nākamajā diena: “Negribu taisīt Turaidu …” Rainnis turpina lugu tematu meklējumus, lasa A. Lerha-Puškaiša pasakas, domā par prozas lugu rakstīšanu, apstājas pie iemīļotā Aleksandra tēmas un tikai ar zināmu nepatiku atceras Turaidas Maijas tematu.…
