Jitlandes pussalu un Skandināvijas pussalas dienviddaļu apdzīvoja ziemeļģermāņu ciltis. Vairākas Rietumeiropai mazpazīstamas ciltis apdzīvoja Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes. Šo cilšu starpā agrīno valstu veidošanās atradās pašā sākumstadijā, turklāt ciltīm nebija kontaktu ar Romas impēriju.
Visaktīvākie sirotāji bija ziemeļģermāņu ciltis – norvēģi, dāņi, normāņi, taču arī somugru un baltu ciltis iesaistījās vikingu sirojumos.
Teritorija tika sadalīta novados, ko pārvaldīja havingi. Novadi veidoja cilts teritoriju.
Saimniecības
Vikingi ne tikai kuģoja uz citām Eiropas zemēm un tās aplaupīja. Lielākā daļa vikingu paši centās sagādāt sev iztikas līdzekļus. Viņi bija lieliski amatnieki, zemnieki un zvejnieki.
Vikingi dzīvoja sētās un, lai sagādātu nepieciešamo pārtiku, viņiem nācās ļoti smagi strādāt, jo zeme Skandināvijā ir klinšaina un klāta bieziem mežiem. Bieži labību iepirka no citām zemēm. Maizi viņi gatavoja no miežiem un auzām. No graudiem viņi prata gatavot alum līdzīgu dzērienu. Gaļai vikingi audzēja liellopus, aitas, kazas, cūkas, mājputnus. Pārtikā izmantoja arī zirgu gaļu. Tā kā šos dzīvniekus varēja izmantot arī darbā, tie bija sevišķi vērtīgi. Ziemās dzīvnieki tika turēti kūtīs, taču problemātiski bija tos pabarot, jo savākt sienu bija ļoti grūti.…
