Kalcijs

1. Kalcijs
Kalcijs ir ķīmisks elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20. Tā relatīvā atommasa ir 40,08, elektronnegativitāte – 1,5. Mendeļejeva tabulā tas atrodas 2.periodā un 4. grupā. Kalcija kodola lādiņš ir + 20. Tā blīvums ir 1550 kg/m3, kušanas temperatūra ir 842 grādi pēc celsija, savukārt vārīšanās temperatūra – 1484 grādi pēc celsija. Kalcijs ir sārmzemju metāls. Dabā tas ir sastopams tikai savienojumu veidā (kaļķakmens (kalcija karbonāts), ģipšakmens (kalcija sulfāts) un dolomīts). Brīvā veidā kalcijs ir mīksts metāls, kas aktīvi reaģē ar gaisa skābekli un ūdeni. Brīvā veidā kalciju var iegūt elektrolizējot hlorīda kausējumu. Tāpat, kā visi sārmzemju metāli, kalcijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs. Kalcijs ietilpst gandrīz visās neorganiskajās saistvielās (ģipsis, kaļķi, cements). Kalciju (lat. calx – kaļķakmens) pirmo reizi ieguva H. Deivijs 1808. gadā, elektrizējot ūdenī samitrinātu kaļķi, t. i., kalcija hidroksīdu. Dzīvsudraba katodā radās nepazīstama metāla amalgama. Pēc dzīvsudraba iztvaicēšanas H. Deivijs ieguva daļēji oksidētu metālu, ko ieteica nosaukt par kalciju.
…