Kopsavilkums
Autore, bakalaura darbā aplūkojot un analizējot fizisko personu maksātnespējas procesa tiesiskās problēmas Latvijā, izpētot pastāvošo tiesu praksi un normatīvo regulējumu, kā arī aplūkojot ārvalstu un Latvijas tiesību speciālistu publikācijas un uzskatus par šo jomu, uz darbā veiktās analīzes pamata, pētījuma rezultātā izvirzīja aizstāvēšanai šādu secinājumus un priekšlikumus:
[1] Maksātnespējas tiesības ir sens tiesību institūts, kura pirmsākumi meklējami jau seno civilizāciju attīstītākajās kultūrās, un, tā kā tā laika tiesībās nebija sastopamas juridiskās personas mūsdienu izpratnē, tad var teikt, ka maksātnespējas tiesību institūta pirmsākumi saistāmi tieši ar fizisko personu maksātnespēju.
[2] Kaut arī ir ieguldīts būtisks darbs fizisko personu maksātnespējas tiesību institūta pilnveidošanā, tomēr, nepilnības citos ar šo jomu saistītajos normatīvajos aktos netieši, bet traucē veiksmīgu maksātnespējas procesa norisi.
[3] Kā būtiska problēma veiksmīgam maksātnespējas procesa mērķa sasniegšanas nosacījumam jāmin fakts, ka Latvijā joprojām nav ieviesta nulles deklarācija, kas, autoresprāt, ņemot vērā tiesu praksē sastopamos gadījumus, ne tikai būtiski atvieglotu maksātnespējas administratora un tiesas darbu, izlemjot jautājumu par attiecīgā maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet arī pasargātu kreditoru intereses no situācijas, ja, parādnieks, sastādot kreditoru apmierināšanas plānu, rīkojas negodprātīgi.
[4] Maksātnespējas likumā ietvertās normas un formulējumi pilnībā neizslēdz iespēju, ka parādnieks attiecībā pret kreditoriem rīkojas ļaunprātīgi. Lai izvairītos no situācijām, kad parādnieks rīkojas ļaunprātīgi, kā arī sabalansētu nekustamo īpašumu buma laikā izveidojušo situāciju, ka, vienīgais „vainīgais” šajā procesā ir kredītņēmējs, būtu jāmaina Maksātnespējas likuma un Kredītiestāžu likuma normas, kas regulē nodrošināto kreditoru tiesības un pienākumus.
Priekšlikums: Veikt grozījumus Maksātnespējas likumā un Kredītiestāžu likumā, nosakot, ka, ja nodrošinātais kreditors nepiekrīt parādnieka mantas sadalei, nodrošinātais kreditors saņem savu nodrošināto prasījumu, savukārt, parādnieks pilnībā tiek atbrīvots no kredītsaistībām pret šo kreditoru.
[5] Tā kā tiesu prakse parāda to, ka līdzīgās situācijās tiesa, pasludinot vai noraidot maksātnespējas procesu, lemj atšķirīgi (piemēram, attiecībā uz to, kā tiesa vērtē norādīto nekustamā īpašuma pārdošanas cenu, naudas līdzekļu pietiekamība u.c. subjektīvi iemesli), būtu svarīgi normatīvajos aktos vēl precīzāk nodefinēt to, kas tiesai ir jāņem vērā, piemēram, apstiprinot parādnieka sastādīto kreditoru apmierināšanas plānu.
Priekšlikums: Neskatoties uz to, ka ,maksātnespējas procesu regulējošajos normatīvajos aktos ir uzskaitīts gan tas, kādam jāizskatās maksātnespējas pieteikuma saturam, gan tas, ko vērtē tiesa, tomēr, ņemot vērā, ka fizisko personu maksātnespējas institūts Latvijā ir samērā jauns, lai izvairītos no dažādības tiesu praksē, normatīvajos aktos būtu sīkāk jānodefinē, kā tiesai jāvērtē, gan iesniegtie kreditoru apmierināšanas plāni, gan summas, kas plānā ierakstītas.
[6] Maksātnespējas procesa mērķis ir maksimāli sabalansēt parādnieka un kreditora intereses, tomēr, joprojām nav atrisināts šajā procesā iesaistīto trešo personu, piemēram, galvinieka tiesiskais statuss.
Priekšlikums: Ieviest normatīvajos aktos normu, kas nosaka, ka, ja fiziska personai pasludina maksātnespējas procesu, tad arī galvinieks, kurš galvojis ar savām saistībām par konkrēto nekustamo īpašumu, kurš iekļauts kreditoru apmierināšanas plānā, tiek atbrīvots no saistībām, kuras viņš uzņēmies.
[7] Kaut arī Maksātnespējas likums regulē to, kāda informācija un kādi dokumenti par kreditoru jāiekļauj kreditoru apmierināšanas plānā, tomēr, prakse parāda to, ka atsevišķos gadījumos administratoram un tiesai ir visai sarežģīti pārbaudīt, vai parādnieks ir godprātīgs, iekļaudams kreditoru apmierināšanas plānā attiecīgo kreditoru.
…
