Modeļa mīnusi:
-Modelis pieņem noteiktu situācijas stāvokli, un tas nav piemērots pārmaiņu situācijā esošām nozarēm.
-Analīze ir reaktīva un neietver citas perspektīvas, piemēram, uz resursiem balstītu pieeju, saskaņā ar kuru organizācijas var pārveidot nozari, balstoties uz esošajām pamatkompetencēm un iekšējo gribasspēku.
-Analīze balstās uz pieņēmumu, ka uzņēmumi cīnās tikai par konkurētspējas priekšrocībām salīdzinājumā ar to konkurentiem, un izslēdz citas motivācijas.
-Pircēji, piegādātāji un (jauni) konkurenti tiek uzskatīti par savstarpēji nesaistītiem un nedarbojas tīklojumos ārpus aplūkotās nozares robežām.
Konkurentu stratēģiskā grupa ir konkrētā nozarē konkurējošo firmu kopums, kurām ir līdzīgas pazīmes. Šīs pazīmes var būt: līdzīgas konkurences stratēģijas, vienādas pozīcijas tirgū, līdzīgas preces, izplatīšanas kanāli, serviss un citi mārketinga elementi.
Izveidot stratēģisko grupu nozīmē noteikt barjeras, kuras atšķir vienu grupu no citas. Šīs barjeras var būt uzņēmumu izmērs, produktu diferenciācija, specializēts darbaspēks, unikālas tehnoloģijas, patentu pieejamība utt.
Firmas no viena stratēģiskās grupas ir vērienīgāki konkurenti, nekā tās firmas, kas ir dažādās grupās. Parasti sīvā konkurence notiek grupas iekšienē. Firmām, kas ir dažādās stratēģiskās grupās būs atšķirīgas konkurētspējīgās priekšrocības un potenciālā rentabilitāte. Stratēģisko grupu skaita pieaugums nozarē var palielināt konkurenci.
…
