Vadītājs un vadīšana

Demokrātiskā vadīšanas stila vadītājs, lai pieņemtu lēmumu, konsultējas ar padotajiem, apspriež iespējamās rīcības sekas. Komunikācija notiek visos virzienos – gan starp vadītāju un padotajiem, gan starp pašiem grupas darbiniekiem, līdz ar to, visi ir informēti par notiekošo. Demokrātiskā stila vadītājs bieži lieto iekšējo pozitīvo motivēšanu, tādu kā apmierinātība ar darbu, labas attiecības starp kolēģiem. Šādi stimuli neprasa papildus materiālos resursus un ceļ darba ražīgumu. Demokrātiskā vadīšanas stila trūkums ir lēnāka lēmuma pieņemšana, jo daudz laika tiek veltīts pārrunām grupā. 5
R.Likerts izdala sekojošos vadīšanas pamatsistēmas stilus:
• autokrātisko vadīšanas stilu – raksturīga vienpersoniska lēmumu pieņemšana bez atgriezeniskās saites starp menedžeru līmeņiem;
• labvēlīgo vadīšanas stilu – pamatā ir stingra organizācijas struktūra, bet ir arī nepieciešamā atgriezeniskā saite starp menedžeru līmeņiem;
• līdzdalības vadīšanas stilu – raksturīga tendence iesaistīt darbiniekus lēmumu izstrādē un pieņemšanā, un līdz ar to, vadītājs ļoti reti rīkojas bez konsultācijām ar padotajiem;
• demokrātisko vadīšanas stilu – vadītājs dod norādījumus padotajiem, bet lēmums tiek pieņemts saskaņā ar vairākuma domām. Izveidotā komanda piedalās gan lēmumu pieņemšanā, gan problēmu risināšanā.6
…