Pirktspējas metodi lieto uzņēmumi, kas ražo patēriņa preces, kur nepieciešams izvērtēt teritoriālo ietilpību, bet dēļ lielā patērētāju skaita ir grūti noteikt to vajadzības. Šī metode darbojas sekojoši. Sākumā nepieciešams noteikt valsts tirgus pieprasījumu pēc konkrētiem produktiem, tad veic korelāciju starp visiem faktoriem un iedzīvotāju pirktspēju. Tad nepieciešams noteikt faktoru svērtos koeficientus, kuru kopsumma ir 1. Tad atliek aprēķināt gala rezultātu. Pirktspējas indeksa pamatā atrodas šādi faktori: iedzīvotāju ienākumi; mazumtirdzniecības apgrozījums; iedzīvotāju skaits. Veicot pētījumu pēc šīs metodes nepieciešams ievērot pētāmā reģiona specifiku, jo patērētāju uzvedības atšķiras. Nepieciešams veikt korelācijas aprēķinus pēc faktiskajiem datiem vismaz gada griezumā, tad nepieciešams pārliecināties par koeficientu pieejamību konkrētajos apstākļos .
Tirgus pieprasījumam ir raksturīgs elastīgums, kas saistīts ar cenu, produkta kvalitāti, sadales pielāgošanos pasākumiem un pastiprinātu produktu virzīšanu tirgū. Uzņēmuma mārketinga izmaksas ietekmē tirgus pieprasījumu, un tās jāņem vērā prognozējot pieprasījumu. Mārketinga izmaksu palielināšanās neapšaubāmi palielina pieprasījumu, kas attiecas uz noteiktu robežu, kad tas sasniedz savu potenciālu. Sasniedzot noteiktu robežu mārketinga izmaksu palielināšana vairs nesniedz plānoto rezultātu un rada zaudējumus, jo pieprasījums paliek nemainīgs. Starpība starp minimālo un potenciālo pieprasījumu parāda mārketinga izmaksu jūtīgumu. Plaukstoša tirgus pieprasījuma gadījumā ir svarīgs mārketinga izmaksu līmenis, piemēram, liels atstatums starp minimālo un potenciālo pieprasījumu. Šo situāciju var vērot parasti jauno produktu tirgū. Stabilā tirgū mārketinga izmaksu līmenis vairs neietekmē tik daudz izmaksu jūtīgumu un starpība būs mazāka. Tas raksturīgs pārtikas produktu tirgos .
…
