• Dadli Norts kritizēja pārlieko tirdzniecības reglamentēšanu un procentu likmes regulēšanu.
• No viņa puses netika atbalstīts arī naudas izvešanas aizliegums. Viņš neuzskatīja, ka nauda pati par sevi padarīs vienas valstis bagātākas, bet citas nabadzīgākas.
• Arī ekonomists Deivids Hjūms izteica merkantilismam pretējas domas, viņaprāt, preču pirkšana ārvalstīs nebija naudas izsūknēšana no valsts, kā arī tās novājināšana.
• Viņš uzskatīja, ka nauda ir preču apmaiņas līdzeklis, kā arī produktu un darba vērtēšanas līdzeklis.
• Hjūms uzskatīja, ka procents ir valsts labklājības barometrs (Špakoviča, [b.g.])
SECINĀJUMI
1. Merkantilisti centās likvidēt teritoriālo sadrumstalotību vienas valsts ietvaros, izskaust iekšējās muitas un ieviest vienotu naudas sistēmu.
2. Galvenais merkantilisma mērķis – stipras valsts veidošana.
3. Merkantilisma politika katrā valstī izpaudās atšķirīgi, jo tās izpausme bija atkarīga no tā mirkļa situācijas valstī.
4. Merkantilisti lielu uzmanību pievērsa nodarbinātības problēmai.
5. Agrais, jeb monetārais merkantilisms izstrādāja naudas bilances teoriju, savukārt vēlais, jeb tirdzniecības merkantilisms – tirdzniecības bilances teoriju.
6. Merkantilisma doktrīna visizteiktāk izpaudās Anglijā, Francijā un Spānijā.
7. Itālijā merkantilisms nekļuva par valsts oficiālo mācību.
8. Merkantilisma politika nonāca pretrunā ar indivīda tiesībām.
9. Eksporta stimulēšana un importa ierobežošana izsauca cenu pieaugumu.
…
