Valsts darbojas kā saimniecību integrējošs spēks, taču mūsdienās šī valsts loma tiek apšaubīta, turklāt daudzos jautājumos izraisās diskusijas, vai valstij vispār vajadzētu regulēt saimniecību.
Pāreja no valdības uz pārvaldi ir saistīta ar daudzām problēmām, jo lēmumu pieņemšana tiecas pārvietoties ārpus valsts robežām, kas rada šādi pieņemto lēmumu likumības problēmu. Izveidojas situācija, ka lēmumi tiek pieņemti ārpus valsts robežām, palielinot lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti, vienlaikus liekot uzdot jautājumus par saimniecības funkcijām. Valsts nodod daļu savu funkciju citām institūcijām, taču saimnieciskas kontroles iespējas tādējādi tiek samazinātas.
Valsts iekšienē ir nepieciešama regu¬lācija, regulācija ir nepieciešama arī starptautiskajiem tirgiem. Starptautiskās ekonomikas attīstības kontekstā valsts ir tas sub¬jekts, kas nodrošina drošu vidi un paredzamus spēles noteiku¬mus. Šo funkciju valstis mūsdienās veic ar starptautisko organizācijas palīdzību. viena no būtiskākajām valsts funkcijām ir saistīta ar saimniecības noregulēšanu. Šis ir sarežģīts uzdevums, jo saimniecība mūsdienās ir ļoti daudzveidīga, un vienī¬gais subjekts, kas visefektīvāk spēj stabilizēt to, ir un paliek valsts.
Kā raksta Svens Bislevs, mūsdienās mainās valsts struktūra, institū¬cijas un darbības konteksts. Tas valstij rada jaunus izaicinājumus, kā rezultātā ir parādījies uzskats, ka valsts pamatfunkcija mainās, proti, mūsdienās labklājības valsts pārtop par tirgus valsti, kuras galve¬nais uzdevums ir nodrošināt savu iedzīvotāju ar nepieciešamām saimniecības precēm.
