Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека

Выгодно: цена со скидкой!

Обычная цена:
14,20
Экономия:
1,56 (11%)
Со скидкой*:
12,64
Купить
Добавить в список желаний
Идентификатор:523335
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 08.03.2004.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    4
  Resursi ekonomikas izpratnē    4
  Mikroekonomika un makroekonomika    5
  Makroekonomikas izdalīšanas nepieciešamība    5
  Ekonomikas valstiskā regulēšana    6
  Saimnieciskās darbības mērķi mikrolīmenī un makrolīmenī    7
  Uzņēmējdarbības ekonomika    8
  Uzņēmējdarbības būtība un mērķi    8
  Uzņēmējdarbības funkcijas    8
  Uzņēmējdarbības vide, tās ietekme uz uzņēmējdarbības rezultātiem    8
  Uzņēmuma būtība    9
  Uzņēmuma līdzekļi un to struktūra    10
  Uzņēmuma likviditāte un maksātspēja    11
  Uzņēmuma lielums un tā optimālo apmēru noteikšana    13
  Lielu uzņēmumu priekšrocības un trūkumi    14
  Vidēju un mazu uzņēmumu pastāvēšanas priekšnosacījumi, attīstības perspektīvas Latvijā    15
  Uzņēmējdarbības plānošanas process?    16
  Uzņēmuma finansēšanas avoti, to raksturojums    17
  Investīcijas, to būtība un raksturojums    21
  Investīcijas un risks    23
  Darva spēka būtība, sastāvs    27
  Darba ražīgums un to itekemējošie faktori    28
  Darba samaksa, tās formas un lielumu itekmējošie faktori    29
  Darba spēka izmantošanas problēmas uzņemumā?    30
  Darba tirgus darbība    30
  Peļņas būtība, tās ekonomiskais raksturs./Nataša/    33
  Uzņēmējdarbības ieņēmumi un izmaksas    33
  Ekonomiskā peļņa, tās saturs un faktori, kas nosaka tās lielumu    33
  Uzņēmējdarbības efektivitāte un tās paaugstināšanas faktori    34
  Ražošanas ekstensīvais un intensīvais ceļš    34
  Produkcijas kvalitātes jēdziens, būtība un rādītāji    34
  Produkcijas kvalitātes paaugstināšanas faktori    35
  Produkcijas kvalitātes vadības sistēmas    36
  15. Mazinošā ražīguma likums – Robežprodukta jeb Marģinālā produkta samazināšanās likums. /Nataša/    37
  Peļņas slieksnis – optimālo izmaksu punkts    37
  Vidējās izmaksas un robežizmaksas – marginālās izmaksas    38
  Robežienākums – marģinālais ienākums    38
  Peļņas maksimizācijas nosacījums    39
  Ražošanas slēgšanas punkts    39
  Individuālā piedāvājuma līkne    39
  Tirgus piedāvājuma līkne    40
  Izmaksas īsā un ilgā laika posmā    40
  Makroekonomika    41
  Tautsaimniecības nozares, to klasifikācija    41
  Nozaru struktūra, attīstība    41
  Makroekonomiskās plūsmas    42
  Makroekonomikas pamatrādītāji    43
  Iekšzemes kopprodukts, tā aprēķina metodes    44
  Iekšzemes kopprodukta izlietojums    44
  Nodarbinātības rādītāji    45
  Inflācija, aprēķina metodes    45
  Inflācijas sekas    46
  Ekonomiskā augsme    46
  Ekonomiskās augsmes faktori    46
  Kopējais pieprasījums un kopējais piedāvājums    46
  Patēriņš un uzkrājumi, to funkcijas    48
  Investīcijas, to funkcija    49
  Līdzsvara nosacījumi un vienkāršotais (Keinsa) makroekonomiskais modelis    51
  Multiplikātora efekts un taupības paradoks    52
  Nestabilitāte un ekonomiskie cikli    53
  Starptautiskā ekonomika    55
  Preces jēdziens, īpašības un cenu veidošana    55
  Patēriņa preces un kapitāla (investīciju) preces    56
  Privātās un sabiedriskās preces?    56
  Tirdzniecības absolūta un salīdzinoša priekšrocība    57
  Starptautisko ekonomisko sakaru būtība, mērķi, veidi, rādītāji    57
  Valsts maksājumu bilance    58
  Starptautiskā ekonomiskā integrācija, tās priekšnosacījumi    59
  Valsts ārēja ekonomiska politika, tas instrumenti    60
  Brīvā tirdzniecība    60
  Protekcionisms    61
  Muitas tarifi    61
  Ārpustarifu metodes    62
  Valūtas attiecības, valūtas maiņas kursa noteikšana    63
  Starptautiskās valūtas sistēmas elementi?    66
  Zelta standarts    66
  Bretonvudsas sistēma    67
  Jamaikas sistēma    69
  Eiropas monetāra sistēma    69
  Starptautiskā kapitāla kustība    70
  Tiešās investīcijas un portfeļinvestīcijas    70
  Starptautiskās ekonomiskās organizācijas?    73
  Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO)    73
  Starptautiskais valūtas fonds (SVF)    73
  Pasaules Banka u.c. starptautiskās finansu organizācijas    75
  Nozaru starptautiskās ekonomiskās organizācijas?    79
  Mikroekonomika    79
  Pieprasījums un piedāvājums, tirgus līdzsvars?    79
  Tirgus konkurence?    79
  Pilnīga konkurence    79
  Nepilnīga konkurence?    79
  Pieprasījums un pieprasītais daudzums    79
  Pieprasījuma likums    80
  Tirgus līdzsvars, līdzsvara daudzums    80
  Pārpalikums un deficīts    80
  Tirgus konkurence kā līdzsvaru nodrošinošs mehānisms?    80
  Pieprasījumu ietekmējošie faktori    80
  Aizvietotājpreces un papildinātājpreces    80
  Piedāvājumu ietekmējošie faktori    81
  Pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņu ietekme uz tirgus līdzsvaru    81
  Cenu griesti un cenu grīda?    81
  Pieprasījuma cenu elastība    82
  Pieprasījuma cenas elastība (jeb tiešā elastība)    82
  Elastīgs un neelastīgs pieprasījums    84
  Elastības jēdziens, elastības koeficients un tā noteikšana    84
  Lineāras funkcijas cenu elastība    85
  Pieprasījums ar konstantu elastību?    85
  Piedāvājuma elastība    86
  Nodokļu ietekme uz līdzsvara cenu    87
  Lafēra līkne    88
  Patērētāja racionālās izturēšanās principi    88
  Subjektīvais lietu derīgums    88
  Robežderīgums    89
  Pirmais Gosena likums jeb robežderīguma samazināšanās likums    89
  Vienāda derīguma līkne    90
  Budžeta līnija    90
  Otrais Gosena likums jeb patērētāja līdzsvara likums    92
  Individuālā pieprasījuma līkne    92
  Tirgus pieprasījuma līkne    92
  Ienākumu izmaiņu ietekme uz pieprasījumu    93
  Engela līkne    93
  Ražotāja izturēšanās    95
  Pastāvīgās un mainīgās izmaksas    95
  Ražošanas un realizacijas izmaksas    96
  Uzņemuma ekonomiskās izmaksas    97
  Izmaksu klasifikācijas pa ekonomiskiem elementiem un kalkulācijas posteņiem    97
  Ražošanas funkcijas jēdziens    99
  Koba – Duglasa ražošanas funkcija    99
  Resursu robežefektivitātes(marginālās efektivitātes) un resursu elastības koeficenti    99
  Monopols tā veidi    99
  Peļņas maksimizācijas nosacījums monopola gadījumā?    99
  Monopola neefektivitāte, tās samazināšanas veidi?    99
  Tirgus segmentācija    100
  Cenu diskriminācija    100
  Monopolistiskā konkurence    101
  Oligopols    103
  Valsts budžets un budžeta sistēma    104
  Valsts izdevumi, to loma ekonomikā    104
  Nodokļi un to loma ekonomikā    105
  Efektīvās nodokļu sistēmas kritēriji    106
  Fiskālā politika, tās veidi    106
  Valsts budžeta deficīts, tā segšanas avoti    108
  Nauda, tās funkcijas, formas    110
  Bankas, banku sistēmas darbība: centrālā banka, komercbankas    110
  Centrālā banka/Latvijas banka    111
  Naudas piedāvājums, naudas veidi    112
  Naudas pieprasījums    114
  Līdzsvars naudas tirgū, procentu likme    115
Фрагмент работы

Ievads
Ekonomikas priekšmets, pamatpretruna un pamatjautājumi.
Ekonomika (saimniecība, saimniekošana) - darbības sfēra, kuras uzdevums ir izveidot un nodrošināt cilvēku (sabiedrības) dzīves materiālos apstākļus.
Ekonomika - sabiedriska zinātne, kas pēta saimniecisko subjektu izvēli, lai izmantojot ierobežotus resursus, sasniegtu maksimālu vajadzību apmierināšanas līmeni.
Ekonomikas teorijas pamatpretruna ir tāda, ka sabiedrības vajadzības, to attīstība ir praktiski bezgalīga, bet resursi vajadzību apmierināšanai ir (relatīvi) ierobežoti.
Ekonomikas pamatjautājumi.
1. Kas jāražo? (Cik?)
• Alternatīvās izmaksas - izmaksas kādas preces/ pakalpojuma ražošanai, salīdzinot ar neizmantotām iespējām tās ieguldīt citas alternatīvas preces ražošanā (kas prasītu tādu pašu resursu un laika patēriņu; - katras papildus vienas preces (x) vienības novērtējums, izteikts zaudētajās iespējās saražot kādu papildus daudzumu otras preces (y).
• Pircēju pieprasījums tirgū
• Uzņēmēja ekonomiskās intereses - peļņa.
2. Kā jāražo?
• Efektivitāte
• Salīdzinošās (relatīvās) priekšrocības - spēja ražot preci ar mazākām alternatīvām izmaksām, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu,
Ražošanas maksimālo iespēju līkne raksturo resursu nepietiekamību un ierobežotu ražošanas apjomu.
Alternatīvo izmaksu pieauguma likums. Vienas preces (x) katras papildus vienības ražošana prasa atteikties no otras preces (y) ražošanas arvien pieaugošā apjomā; t.i., alternatīvās izmaksas izteiktas zaudētajās y precēs aug, paplašinoties x ražošanai.
Grafiski - ražošanas maksimālo iespēju līknes slīpums.
Cēlonis - resursu robežražīguma (produktivitātes) samazināšanās likuma darbība.
3. Kam jāražo? (sadales problēma ekonomikā)
• Preces/ pakalpojumi tirgū tiek sadalīti atbilstoši pirktspējai
• Taisnīga un netaisnīga sadale
Pareto efektivitāte - tāda lietu kārtība, kurā nevar izdarīt nevienu izmaiņu, palielinot viena cilvēka labklājību un nesamazinot otra cilvēka vajadzību apmierināšanas līmeni.
Efektivitāte ražošanā - visi ražošanas varianti, kas atrodas uz maksimālo iespēju līknes. Ražošanas variants, kas atrodas zem maksimālās iespēju līknes, raksturo neefektīvu ražošanu. Ja atrodas ārpus maksimālās iespēju līknes, tad tas raksturotu neiespējamu ražošanas variantu.
Efektivitāte ražošanā - nevar palielināt vienas preces ražošanu, nesamazinot otras preces ražošanu.

Resursi ekonomikas izpratnē.
Ražošanas resursi (faktori) - darbaspēks; zeme (dabas resursi - ūdeņi, meži, ceļi); kapitāls (investīciju preces); uzņēmējdarbības spējas (īpašas cilvēku spējas, apvienojot visus ražošanas faktorus, izveidot firmu).
Patēriņam derīgu labumu iegūst ražošanas procesā, kombinējot noteiktus resursus jeb ražošanas faktorus. Mikroekonomikā ir trīs ražošanas faktoru grupas: zeme, darbs un kapitāls. Jēdziens zeme ietver dabas dzīļu resursus, mežus un ūdeņus, uzņēmuma atrašanās vietu, lauksaimniecībā izmantojamās platības, kā arī klimatu, dabas spēkus (vēja, ūdens un saules enerģija). Ar to saprot ne tikai resursus un enerģijas avotus, bet arī vietu, kur tiek glabāti dažādi ražošanas atkritumi un novadīti kanalizācijas ūdeņi.
Darbs ir cilvēka mērķtiecīga darbība materiālo un garīgo labumu izveidē atsevišķu cilvēku, cilvēku grupu, uzņēmumu vai visas sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Jēdzienā darbs ir iekļauta cilvēka fiziskā un garīgā darbība, tajā skaitā arī ražošanas plānošana un vadīšana, zinātniskā pētniecība. Darbu mēra ar kvalifikāciju un nostrādāto stundu skaitu, un tas tiek novērtēts ar atbilstošu darba algas likmi, kas ir vienas nostrādātās stundas cena. Darba efektivitāti raksturo darba ražīgums. Darba ražīgums ir lielums, kas rāda, cik daudz produkta var saražot kādā laika periodā, ja lieto kādu noteiktu darba daudzumu.
Jēdziens kapitāls ir skaidrojams divējādi. 1) tas ir naudas kapitāls. Kapitāls šajā gadījumā ir nauda ar noteiktu funkciju - finansēšanas līdzeklis investīcijām, t.i., jaunu ražošanas līdzekļu radīšanai. 2) ražīgais kapitāls (reālkapitāls, lietu kapitāls) - visas saražotās preces, kuras individuāli nepatērē, bet iesaista atkal ražošanas procesā (patērē ražīgi), piemēram, darbgaldus, ēkas, pusfabrikātus, izejvielas un citus materiālus noliktavās. Blakus šīm materiālajām precēm ražīgajam kapitālam pieskaita arī nemateriālās preces, kas nodrošina ražošanas procesu, piem., licences, patentus, u.c. Tātad ražīgais kapitāls sastāv no precēm, kuras izgatavotas iepriekšējos ražošanas procesos un tiek izmantotas jaunu preču ražošanai un pārdošanai. Šis formulējums atbilst mikroekonomikā izmantotā jēdziena kapitāls būtībai. Tas principiāli atšķiras no abiem pārējiem ražošanas faktoriem - zemes un darba. Kapitāls attiecībā pret tiem ir sekundārs ražošanas faktors, jo kapitālu var radīt, tikai vispirms izmantojot zemi un darbu.
Mikroekonomika un makroekonomika.
Mikroekonomika pēta atsevišķu saimniecisku vienību - mājsaimniecību (patērētāju) un uzņēmumu - saimnieciskās norises, kā arī šo saimniecisko subjektu norišu savstarpējo iedarbību un to darbības koordināciju tirgū. Tā kā gandrīz katrs saimnieciskais subjekts darbojas un aktīvi piedalās vairākos tirgos, kuros atspoguļojas saimniecisko vienību caurmēra izturēšanās. Makroekonomikas interešu loks ietver kopējo saimniecisko norišu noteikšanas un saskaņošanas problēmu apskatu, to risinājuma metodes, kā arī dažādu saimniecisko norišu likumsakarības un tās funkcionēšanas uzlabošanas aspektus. Makroekonomikā atšķirībā no mikroekonomikas tiek lietoti tādi apkopojošie rādītāji kā nacionālais ienākums, nacionālais kopprodukts, kopējais cenu līmenis, nodarbinātības līmenis u.c.
Mikroekonomikā dažādu likumsakarību pētīšana un izklāsts tiek veikts ar modeļu palīdzību. Modelis ir īstenības vienkāršots atspoguļojums. Tas tiek izraudzīts tā lai to varētu vispārināt uz pētāmo procesu kopumā. Modelim ir vairākas sastāvdaļas:
1) jautājumu nostādne. Ar to tiek formulēts modelī noskaidrojamo jautājumu loks, kā arī ierobežojumi. Svarīgākais tiek nodalīts no mazsvarīgākā.
2) Informācija. Tā sastāv no pieņēmumiem, faktiem un definīcijām. Ar pieņēmumiem saprot hipotēzes par modelī apskatāmo saimniecisko vienību mērķa nostādni un to izturēšanos. Tiem ir jābūt tādiem, lai modelī apskatāmie procesi nebūtu attālināti no reālās īstenības. Pieņēmumi var būt strīdīgi, jo tiek pieņemti subjektīvi. Fakti vai vispāratzītas definīcijas parasti nav apstrīdamas. Piemēram, peļņa ir vienlīdzīga ieņēmumu un izmaksu starpībai.
3) Rezultāts vai atrisinājums. Tā var būt dota teorēmas veidā, ja apskatāmā likumsakarība ir pietiekami vienkārša. Taču ne katrs modelis var dot atrisinājumu, tādēļ vispārīgi tiek runāts par modeļa atrisinājumu. Modelī dažādu likumsakarību analīze vai to izklāsta veids var būt dažāds.
Makroekonomika ir ekonomiskās teorijas daļa, kas pēta ekonomiku kopumā vai tās lielās sastāvdaļas - mājsaimniecības, uzņēmumi, bankas un valsts.
1. Produkcijas ražošana. Kopprodukts ir pamatrādītājs, pēc kura vērtēt stāvokli valstī (GNP, GDP).
2. Nodarbinātība. Darbaspēka vai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaistīšana ražošanā - bezdarbs.
3. Cenu veidošanās. Vidējās vai vispārējās cenas (cenu līmenis). Šo cenu līmeni iegūst, aprēķinot cenu indeksus. Inflācija; deflācija (cenu vidējais līmenis krītās). Visbiežāk tā ir pazīstama sezonas laikā. Stagflācija (stagnācija - krīze un kritums ražošanā + inflācija - cenu pieaugums). Bezdarbs un inflācija parasti darbojas pretējos virzienos.
4. Ārējā ekonomiskā darbība. Tīrais eksports = eksports - imports. Ārējās tirdzniecības bilance. Valsts maksājumu bilance.
5. Valsts fiskālais stāvoklis. Valsts budžeta deficīts; nodokļu ieņēmumi.
6. Finansu tirgus stāvoklis. Procentu likmes - kredītu procentu likme banku sistēmā; valsts parādzīmju procentu likme. Fondu biržas indeksi (Dow Jones); Naudas daudzums apgrozībā (izmaiņas).
Ekonomiskās aktivitātes indekss ietver sevī visus šos rādītājus. To aprēķina FM un speciālas aģentūras vērtē valsts kredītreitingu pēc šiem rādītājiem kopumā.

Makroekonomikas izdalīšanas nepieciešamība.

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Отправить работу на э-почту

Твое имя:

Адрес э-почты, на которую отправить адрес работы:

Привет!
{Твое имя} советует Тебе посмотреть работу в интернет-библиотеке Atlants.lv на тему „Atbildes uz valsts eksāmena jautājumiem ekonomikā”.

Адрес работы:
https://rus.atlants.lv/w/523335

Отправить

Э-почта отправлена.

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация