Lieta kā lietu tiesību priekšmets

Lietas iedalās ķermeniskās vai bezķermeniskās lietās, pamatojoties uz civillikuma 841. panta ir dots skaidrojums, kas ir bezķermeniskas lietas, un tās ir personiskas lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas, pēc tā secinot, sanāk, ka bezķermeniska lieta ir tiesība, un pēc loģikas, kas sakrīt ar civillikuma izpratni, ķermeniskas lietas ir lietas, kuras var aptaustīt, kurām piemīt kāda noteikta forma. Bezķermeniskas lietas ir tikai nojaušamas. Bezķermeniska lieta kā tiesība piedalās civiltiesiskajā apgrozībā, kā, piemēram, zemes īpašnieks, iznomā zemi kādai personai, atsevišķu priekšmetu kā zvejas tiesības viņa īpašuma esošajā ūdens tilpnē, līdz ar to tā ir bezķermeniska lieta – tiesība, ja īpašnieks izīrētu kādam savu zemi, tad tā jau būtu ķermeniska lieta. Par kuras valdītāju būtu iecelts kāds valdītājs, taču valdītājs var nebūt īpašnieks, bet kāds nomnieks, vai kāda cita persona, kurai uzticēta lieta. Terminu ķermeniska un bezķermeniska lieta vieno tas, ka tā ir lieta, tikai atšķirība ir vizuāla vai nojaušama – tiesība. Kā zināms, arī hipotekārās ķīlu zīmes, ir lieta, tā nav ķermeniska, jo tai nav vizuālas vērtības, bet tā ir saistība, kuras gadījuma, tiek iegūta ķermeniska lieta – nauda.
Autortiesības ir autora ir nemantisko un mantisko lietu kopums, kas radīts ar intelektuālo darbu, un autortiesības ir aizstāvētas, tāpēc ir aizliegts šīs tiesības pārkāpt. Tās ir bezķermeniskas lietas, kas dod tiesību.
Patents ir rūpnieciskā īpašuma tiesība. Autortiesības no citām intelektuālā īpašuma tiesībām atšķiras arī ar to, ka autortiesības rodas pēc darba radīšanas bez atsevišķas šīs tiesības atzīšanas procesa nepieciešamības. …