Grāmatas "Starp pelēkiem toņiem" recenzija

Dažus izdzīvojušos izglāba kāds doktors, kas esot noticis arī reālajā dzīvē. Taču pēc šiem posta gadiem cilvēki bija mainījušies un saprast tos varēja tikai viņi paši. Tādas lietas dzīvē neaizmirst. Tāpēc pēc pieraduma vai arī dēļ īstas mīlestības abi izdzīvojušie Līna un Andrjus, palika kopā.
8. Uz vāka atainota Sibīrija. Baltā un zilā krāsa neatspoguļo briesmas, kuras patiesībā slēpjas grāmatas notikumos. Interesnata ir karte grāmatas vāku iekšpusē, kurā atzīmets galveno varoņu tālais ceļš.
9. Pirms grāmatas izlasīšanas es nebiju pat iedomājusies, ka tas viss bija tik postoši. Nespēju arī iedomāties, ka cilvēks spēj būt tik stiprs.Protams, sitāciju, kad nav citas izejas, kā būt stipram arī grāmatā netrūka. Godīgi, lasīju caur asarām, laikam jau tadēļ, ka jutu līdz. Iedomājos arī par to, ka cilvēciskāka ir apšaušana vai cietumsods, taču nekādā gadījumā ne deportācijas un piespiedu darbi. Manuprāt, vienu no svarīgākajām vērtībām cilvēkam ir domu brīvība, tāpēc, kad tā tiek atņemta cilvēks zaudē savu būtību. Tas ir tā pat kā pazaudēt tik ilgi meklēto vai paša rokām būvēto dzīves jēgu.
…