J.Jaunsudrabiņš "Aija", Baložu ģimene

Baložu ģimene sastāv no tēva Jāņa, mātes Māres un dēla Jāņa. Māte un tēvs bija kalpi Radu saimniecībā. Triloģijas pirmajā daļā māte un tēvs bija ap četrdesmit pieciem gadiem veci, jo dēls vēl apmeklēja skolu, bet abi vēl strādāja citā saimniecībā. Apciemojot Jāni, māte bija ar lakatu galvā. Otrajā daļā abi vecāki bija ap sešdesmit gadiem veci, par ko lika domāt autora apraksts par veco Baložu pāri:
„(..), tad varēja pabrīnīties par abu veču vienprātību.”
Mātei jau bija sirmi mati. Viņa staigāja ar apsietu baltu priekšautu. Baložu tēvam bija koka tupeles. Trešajā daļā māte un tēvs bija vēl dažus gadus vecāki.
Rakstura iezīmes.
Māre
Pārspīlētais taupīgums liek domāt par mātes bailēm no negaidītām pārmaiņām nākotnes dzīvē, ko secinājām no Jāņa teiktā:
„Māte šoreiz nebārās, ka velti plēsis pastalas, ko viņa aizvien mēdza darīt,
ja pagāju kaut desmit soļu bez vajadzības.”
No lietām, kuras kāds dod par brīvu, Māre nekad nevarēja atteikties. Arī tad, kad naudu nopelnīja viņas dēls, māte to spēja izlūgt savam dēlam, kas liecina par viņas liekulību, bet tajā pašā laikā norāda, ka ģimenes finanšu lietas pārvalda tieši viņa, ko sapratām no Jāņa piebildes pēc tam, kad viņš paziņoja par nopelnīto rubli:
„Māte pieņēma pavisam žēlu balsi un kā lūgdamās teica: (..)”
…