Ģimenes stāvoklis latviešu literatūrā

Mūs­die­nu sa­bied­rī­bā ir sa­sto­pa­mas da­žā­das ģi­me­nes: gan ar bēr­niem, gan bez, gan arī ar sav­star­pē­ju uz­ti­cī­bu vie­nam pret ot­ru, gan bez tās. Te­ma­ta at­klās­mei es­mu iz­vē­lē­jies Re­gī­nas Eze­ras romānu “Aka”, jo, ma­nu­prāt, tie­ši R. Eze­ra ir au­to­re, ku­ra spēj tik spil­gti pa­rā­dīt at­šķi­rī­bas da­žā­dās ģi­me­nēs. Re­gī­nas Eze­ras dar­bos ir grū­ti pa­teikt, kur bei­dzas vi­ņas teik­tais un kur sā­kas- kā vi­ņa pa­ti to dē­vē­ja – li­ris­kā va­ro­ne. Tie­ši tā­pēc vi­ņas dar­bi ir tik sais­to­ši un in­tri­ģē­jo­ši, ka ne­viens la­sī­tājs ne­var iz­tē­lo­ties tur­pi­nā­ju­mu. Ne bez pa­ma­ta Ai­ja Vā­lo­dze tei­ku­si: “Ja kād­reiz kāds uz­rak­stīs pē­tī­ju­mu par to cik lie­lā mē­rā R. Eze­ras li­te­rā­rais es ir iden­ti­fi­cē­jams ar vi­ņas do­ku­men­tā­lo es, tas būs pa­tie­si ie­vē­rī­bas cie­nīgs darbs, jo nez vai pa­ti vi­ņa bū­tu spē­ju­si ar simts pro­cen­tī­gu ga­ran­ti­ju to no­teikt.…