Arī Nīče runā par vēsturiskās būtības atrašanas svarīgumu. „Dzīves māksla paredz nepieciešamību pārvērtēt un pārvarēt sevi, kā arī pārvērtēt „mūžīgās vērtības”. Un Nīče pārvērš kristietības pārcilvēku par pašpārvarēšanas formulu.” (Psihoanalīze un dzīves māksla, suvajevs, 208.lpp). Nīče pārmet, ka mūsdienu darbs, kas kļuvis par mašinālu darbību, ir veicinājis „sevis-paša-aizmiršanu” (V. Šmids, eksistences estētika un ētika, 54.lpp) Viņš runā par cilvēku, kurā pats spētu sevi formēt – atsvabināties no morāles, pats noteiktu sev vērtības, mācītos rūpēties par sevi, kuram piemīt vara pār sevi. Nīče prasa, lai cilvēks „pirmām kārtām mācītos dzīvot, un to vajag izprast kā amatu, kurā vajadzīga vingrināšanās”( V. Šmids, eksistences estētika un ētika, 81.lpp) Vingrināšanās kā askēze – praktiski, kā antīkajā Grieķijā, un nevis tā kā ierasts kristietībā.” „Morāles ģenealoģijas” trešajā apcerējumā Nīče saka, ka viņš vēloties atkal dabiskot askētiku. Askēze ir brīvības prakse, ja brīvību neizprot tikai kā tiesības, bet, un tas varbūt ir vēl svarīgāk, kā prašanu.” (V. Šmids, eksistences estētika un ētika, 83) . Laikam jau viena diezgan liela mūsdienu problēma ir arī tajā, ka pienākumu un atbildību gūzmā cilvēkiem bieži nav pat iespējas tā īsti aizdomāties par šīm vērtībām šādā nozīmē. Jo ir it kā pieņemts, ka tās lielās vērtības ir ģimene( vēlams, ar trīs bērniem un „īsto mīlestību”), labs darbs ( jeb karjera) un draugi. Daudzi kā vērtību min labu izglītību. Diemžēl daudziem no viņiem tas pilnīgi noteikti ir papīrs, kas nodrošina karjeras iespējas izvēlētajā jomā. Un ņemot vērā šo aspektu, daudzi neiedziļinās tajā , ko izglītība piedāvā arī vērtīgu. Kaut vai palasīt Nīči ( u.c.), kaut vai tādēļ, ka tas iekļauts obligātajā literatūras sarakstā, un varbūt, ka nekad mūžā arī viņus neviens neuzvedinās uz domām par šīm dzīves vērtībām un pastāvošo uzskatu pārvērtēšanu. Arī Heidegers rakstījis par šo problēmu –„ indivīda pazušanu masu mediju un visādu vadoņu vadīšanas laikmetā. (V. Šmids, eksistences estētika un ētika, 55). Būt individualitātei ir pat tāda kā populāra lieta, tomēr drīzāk gan citā, ārišķīgākā nozīmē.
…
