Mormoņi ļoti aktīvi kristās par saviem mirušajiem ģimenes un dzimtas locekļiem, kuri nav mormoņi, lai tādējādi tie arī tiktu glābti. Kristīšanās par mirušajiem tiek pamatota ar 1.vēstules korintiešiem 15.nodaļas 16. un 29.pantu. Lai kristītos par mirušajiem, nepieciešami precīzi dati. Tādēļ mormoņi neatlaidīgi pēta un meklē datus par savu ģimeņu ģenealoģiju. Arī šīs kristīšanās notiek tempļos. Tāpat mormoņi praktizē laulāšanos ar mirušiem nemormoņiem.
Profesors Dvorkins tās vērtē kā zaimojošas okultas, maģiskas darbības ar mirušu cilvēku vārdiem.3
Mormoņu mācība balstās uz vienkāršotiem, no kristietības aizgūtiem un savām vajadzībām pielāgotiem uzskatiem, kas tiek pasludināti par absolūtu patiesību un savu baznīcu uzskata par īsto un patieso Kristus iedibinātās pirmbaznīcas turpinātāju. „Ja uz zemes tajā laikā jau būtu patiesība, mūžīgais evaņģēlijs, kāpēc lai tiktu sūtīts eņģelis to atkal nest cilvēkiem. Vienīgais skaidrojums ir tas, ka patiesība bija zudusi kaut kādā brīdī. Gadu simtiem mēs (cilvēce) dzīvojām bez patiesības kopuma, lai arī daļiņas bija atrodamas visur pasaulē, bet pilnas patiesības nebija. Šis eņģelis ieradās un sākās jauns laikmets, laikmets, kurā tika atjaunota Jēzus Baznīca (Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca), kuru vada pats Kristus caur dzīvo Pravieti un Apustuļiem.”5
Ļoti kritiski mormoņus vērtē Svētā Tihona teoloģijas institūta profesors A.Dvorkins: „Jēzus Kristus pēdējo dienu svēto baznīcas mācībā galvenā vieta pieder neopagāniskiem okultiem ticējumiem un ezotēriskiem rituāliem.” Viņš arī uzskata, ka „Mormoņi noliedz vai izkropļo galvenos kristietības pamatpieņēmumus. Un neskatoties uz to viņi sevi pozicionē kā vienu no kristietības denominācijām, kas pretendē uz vēsturiskumu.”3 Varētu teikt, ka visa mormoņu baznīca ir viena vienīga herēze.
Neskatoties uz to, ka mormoņu baznīcas pamatā ir raupja vēsturiska un garīga falsifikācija, plaģiāts un kompilācija no dažādām denominācijām, tā ir spējusi izplatīties un ieņemt stabilu nišu garīgo mācību vidū.
…
