Johans Sebastiāns Bahs ir izcils XVIII gadsimta vācu komponists. Kopš Baha nāves pagājis vairāk nekā divsimt gadu, tomēr interese par viņa mūziku joprojām aug. Savas dzīves laikā komponists neguva pelnīto adzinību. Viņš bija spiests strādāt par galma mūziķi, ērgelnieku un banīcas kora vadītāju. Bahs vienmēr izraisīja neapierinātību savos ietekmīgajos maizes tēvos. Aristokrātiskajai sabiedrībai nepatika Baha mūzikas dziļums un nopietnība. Viņu dēvēja par pārlieku gudru - garlaicīgu mūziķi. Turpretī baznīcai viņa mūzika likās pārāk dzīva un cilvēciska, pārāk saviļņojoša: baznīcas mūzikai taču vajadzēja nomākt cilvēka domas un jūtas, vedināt viņu citā - dēbesu valstībā.
Interese par Baha mūziku radās gandrīz pēc simts gadiekopš viņā nāves. Vācijā pirmo reizi iznāca viņa skaņdarbu pilns izdevums. Visā pasaulē sāka skanēt Baha mūzika, pārsteidzot ar savu skaistumu un iedvesmas spēku, meistarību un pilnību .
Baha dzīve bija ārēji vienmuļa. Ne reizi viņš neaizbrauca ārpus savas zemes robežām un neguva pasules slavu. Tomērapkārtējos cilvēkus pārsteidza viņa lielā meistarība. Neapšaubāmi, te izpaudās vienkāršās, darbīgās ģimenes tradīcijas. Baha priekšteči sensenis bija pazīstami savas muzikalitates dēļ. Ir zināms, ka komponists vectēva vectēvs, pēc profesijas maiznieks, spēlēja cītaru. Viņš nešķīrās no tās pat braucienos uz dzirnavām un muzicēja. kamēr malās milti. No Bahu dzimtas nākuši flautisti, trompetisti, ērģelnieki, vijolnieki. Beigu beigās jebkuru muzikantu Vācijā sāka dēvēt par Bahu un jebkuru Bahu - pr muzikantu.
…
