Kāpēc tieši šī aina no Sv.Mārtiņa dzīves kļuva tika populāra, nav skaidri zināms, bet var izdarīt secinājumu, ka šis atgadījums ir bijis patiešām precedents tā laika armijas dzīvē un kultūrā, izraisot gana lielu rezonansi un apbrīnu iedzīvotājos, lai gan, saņēmis sākotnēji izsmieklu. Iespējams, ka šī apbrīna bija tieši parastās tautas vidū, kas arī izplatīja Sv.Mārtiņa slavu. Lai vai kā, šis motīvs viennozīmīgi kļuva par galveno Sv.Mārtiņa attēlojumos. Tam pievērsās, gan Simone Martini 14.gs., gan Bartolomeo Vivarini 15.gs., gan Spāņu renesanses meistars El Greko 16.gs, gan arī flāmu klasicisma lielmeistars A.van Deiks. Visi šie autori attēloja Sv.Mārtiņu atbilstoši sava laika mākslas attīstībai un tendencēm, bet vienmēr atspoguļojot Sv.Mārtiņu mīlestības pilnu pret cilvēci. No minētajiem darbiem, interesanti, ka El Greko Sv.Mārtiņu būtībā ir pārcēlis uz savu laiku, par ko var spriest pēc apģērba, kurš raksturīgs drīzāk 16.gs., bet pilsēta fonā ir nevis Amjēna, bet Toledo – pilsēta, kura vistiešākajā mērā saistās ar pašu mākslinieku. Pēc tā var izdarīt secinājumu, ka jebkurā laikā cilvēkiem ir bijis vajadzīgs tāds varonis kā Sv.Mārtiņš. Savukārt A.van Deiks šo epizodi attēlojis tā, ka Sv.Mārtiņam dodot šo apmetni, apkārt viņam ir vairāki nabadzīgi cilvēki. Tas noteikti ir apzināti un simboliski, un kārtējo reizi apliecina Sv.Mārtiņa mīlestību pret vienkāršajiem cilvēkiem. Jau „Legenda aurea” tika minēts un uzsvērt, ka Sv.Mārtiņa mīlestība pret nabadzīgajiem bijusi jo īpaši liela un stipra, un viņš allaž izmantojis iespēju viņiem pakalpot un palīdzēt.
Ar visiem minētajiem darbiem var iepazīties pielikumā.
SECINĀJUMI
Kopumā nākas izdarīt galveno secinājumu, ka Sv.Mārtiņš ir ieguvis neticamu lielu atzinību, popularitāti un apbrīnu, turklāt neesot moceklim, ar neticami lielu ticību, vienkāršību un mīlestību pret cilvēkiem. Šīs īpašības ir vēl vairāk apbrīnojamas tādēļ, ka Sv.Mārtiņš allaž ir ieņēmis diezgan svarīgu un atzītu vietu sabiedrības hierarhijā, esot gan karavīrs armijā, gan vēlāk kļūstot par Tūras bīskapu, bet šajos amatos viņš nekad nav izturējies tā kā citi. Viņš nebija kā citi bīskapi, kuri reti kad atstāja savu bīskapiju – viņš nebaidoties devās evaņģelizēt pie pagāniem, viņš kalpoja nabagiem, darīja neskaitāmus brīnumus, bet pāri pār visu palika pazemīgs. Un tas, pēc referāta autores uzskata, ir galvenais iemesls, kāpēc Sv.Mārtiņš ieguva tik neticami lielu cilvēku slavu un atzinību, un kādēļ viņa kults kļuva tik izplatīts.
Nākas secināt, ka visas dzīves laikā Sv.Mārtiņš apzinīgi ir sekojis Jēzus piemēram Bībelē, kļūstot par patiesu viņa sekotāju. Un visticamāk, ka līdzība ar Jēzu daudzās lietās arī bija viens no tiem faktoriem, kurš viduslaiku cilvēku apziņā nostiprināja Sv.Mārtiņu kā patiesi svētu cilvēku.
…
