Smiltsērkšķu muša Latvijā pirmo reizi konstatēta 2011.gadā. Lai ar to sekmīgi cīnītos, tad augļu koki katru otro gadu būtu jānogriež un jāatstāj bez nevienas ogas, kurās mušas iedēj oliņas un sekmīgi attīstās. Tomēr tad saimniecība vienu gadu ir bez ražas un ieņēmumiem.
Otrs labvēlīgs faktors ir tas, ka kaitēkļu muša pārvietojas ar 10km gadā. Ja 11 km rādiusā ap saimniecību neviens cits smiltsērkšķus neaudzē, tad uztraukumam nav pamata.
Smiltsērkšķu mušu var arī apkarot ar pesticīdiem, kas nav pieļaujams pie bioloģiskās audzēšanas, līdz ar to SIA 3 GP Cīrulīši katru otro gadu atstās kokus bez ogām.
Burkānu lapu blusiņas pieaugušie īpatņi aktīvi ir maija beigās, jūnija sākuma, kā rezultātā vēla sēja var paglābt ražu no kaitēkļiem. Agriem sējumiem palīdz agro plēves pārklājums laukam, kas arī tiks izmantots.
Lai maksimāli izslēgtu labvēlīgus apstākļus burkānu mušai, tad svarīgi ir ievērot augsekas maiņu un čemurziežu nezāļu iznīcināšanu, arī nesēt egļu mežu tuvumā.
Kaitēkļu tiešās apkarošanas paņēmiens ir bioloģiskajās saimniecībās izmantojamā apsmidzināšana ar ķiploku, vībotņu, nātru, biškrēsliņu vai pelašķu uzlējumiem, izsmidzinot 3-4 reizes ar 5 dienu intervālu.
Kā svarīgus abu kaitēkļu dabīgajiem atbaidītājiem var izmantot arī sīpolu, kartupeļu stādījumus. Šo var izmantot kā apvienojumu ar mazdārziņā augušām lietām pašu vajadzībām tad, ja ražojošais lauks nav liels (1ha).
…
