Дипломная
Точные науки и природа
Биология
Abiotisko vides faktoru ietekme uz cianobaktēriju attīstībuNr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 6 | |
1. | Literatūras apskats | 7 |
1.1. | Planktonaļģu raksturojums | 7 |
1.1.1. | Planktonaļģu sezonālās izmaiņas | 11 |
1.2. | Vides faktoru ietekme uz cianobaktēriju attīstību | 13 |
1.2.1. | Sāļums | 13 |
1.2.2. | Apgaismojums | 15 |
1.2.3. | Temperatūra | 17 |
1.2.4. | Vides reakcijas pH | 18 |
1.2.5. | Barības vielas | 19 |
1.2.5.1. | Makroelementi | 19 |
1.2.5.2. | Mikroelementi | 20 |
1.2.5.3. | Vitamīni | 21 |
1.3. | Testa organismu raksturojums | 21 |
1.3.1. | Nodularia spumigena | 22 |
1.3.2. | Microcystis aeruginosa | 22 |
1.3.3. | Anabaena spiroides | 23 |
2. | Materiāli un metodes | 25 |
2.1. | Testa organismi | 25 |
2.2. | Aparatūra | 25 |
2.3. | Materiāli | 25 |
2.4. | Aļģu augšanas kultūra un vide | 26 |
2.5. | Eksperimenta apstākļi | 27 |
2.6. | Eksperimenta darba gaita | 27 |
2.7. | Materiālu apstrādes metodes | 28 |
2.8. | Datu apstrādes metodes | 29 |
3. | Rezultāti un diskusija | 30 |
3.1. | Sāļuma ietekme uz Nodularia spumigena attīstību | 30 |
3.2. | Sāļuma ietekme uz Microcystis aeruginosa attīstību | 31 |
3.3. | Sāļuma ietekme uz Anabaena spiroides attīstību | 31 |
3.4. | Apgaismojuma ietekme uz Nodularia spumigena attīstību | 32 |
3.5. | Apgaismojuma ietekme uz Microcystis aeruginosa attīstību | 33 |
3.6. | Apgaismojuma ietekme uz Anabaena spiroides attīstību | 34 |
3.7. | Temperatūras ietekme uz Nodularia spumigena attīstību | 36 |
3.8. | Temperatūras ietekme uz Microcystis aeruginosa attīstību | 36 |
3.9. | Temperatūras ietekme uz Anabaena spiroides attīstību | 37 |
3.10. | Vides reakcijas pH ietekme uz Nodularia spumigena attīstību | 38 |
3.11. | Vides reakcijas pH ietekme uz Microcystis aeruginosa attīstību | 39 |
3.12. | Vides reakcijas pH ietekme uz Anabaena spiroides attīstību | 40 |
Secinājumi | 42 | |
Pateicības | 43 | |
Literatūras saraksts | 44 |
Galvenie procesi, kas tiek ietekmēti, izmainoties pH līmenim, ir fotosintēzes process, elpošana un slāpekļa saistīšana ( Lampert, 2007). Paaugstinoties vides reakcijai (pH > 10), samazinās fotosintēzes procesa intensitāte, kas izraisa šūnu augšanas samazināšanos. Pie skābas vides reakcijas (pH < 7) ūdenī ir daudz OH- joni un CO2, kas tiek pārvērsts par CO3, ko aļģu šūnas nespēj patērēt. Ūdens pH paskābināšanās samazina šūnu elpošanas procesu aktivitāti, kas ietekmē normālu šūnu attīstību (Alasaarela, 1979). Cianobaktērijām slāpekļa fiksēšana ir produktīvāka, ja pH ir robežās no 6,5 – 8,5 (Khattar, 2009).
Secinājumi
1. Optimālais sāļums visām eksperimentā izmantotajām zilaļģēm ir vidēji 4 līdz 6 ‰.
2. Lielākā sāļuma ietekme novērojama sugai Microcystis aeruginosa , bet tolerantākā no sugām ir Nodularia spumigena.
3. Optimālākais apgaismojums Nodularia spumigena biomasas maksimuma sasniegšanai ir 5500 luksus liels, bet Microcystis aeruginosa un Anabaena spiroides 3500 luksus liels apgaismojums.
4. Pie apgaismojuma izmaiņām tolerantākā suga ir N. spumigena, bet jūtīgākā uz apgaismojuma izmaiņām ir M. aeruginosa.
5. Piemērotākā temperatūra M.aeruginosa un A. spiroides ir robežās no 25˚C līdz 35˚C, bet N. spumigena vislabākā temperatūra attīstībai ir 20˚C līdz 30˚C.
6. Pie temperatūras izmaiņām lielākā ietekme novērojama M.aeruginosa, bet tolerantākā ir N.spumigena.
7. N.spumigena, M.aeruginosa un A.spiroides augšanai vispiemērotākā vides reakcija ir bāziska vide ar pH 8.
8. Lielākā ietekme pie vides reakcijas pH izmaiņām novērojama M. aeruginosa, bet tolerantākā ir A. Spiroides.
…
Abiotisko vides faktoru ietekme uz cianobaktēriju attīstību” Fitoplanktons ir primārās produkcijas nodrošinātājs ūdens ekosistēmās. Aļģes no ūdenī uzņemtajām izšķīdušajām neorganiskajām vielām ar fotosintēzes palīdzību spēj saražot organiskās vielas, kas ir pamats ekosistēmas funkcionēšanai. Fitoplanktona attīstību un augšanu būtiski ietekmē abiotiskie faktori. Temperatūra nosaka šūnu augšanas ātrumu, apgaismojums vajadzīgs fotosintēzes procesā, barības vielas piedalās šūnu metabolisma procesos, ūdens vides sāļums un pH nosaka sugu izplatību. Šiem abiotiskajiem faktoriem mijiedarbojoties, ir iespējams panākt maksimālo biomasas pieaugumu. Par darba mērķi tika izvirzīts- noteikt apgaismojuma, temperatūras, sāļuma un vides reakcijas pH ietekmi uz Microcystis aeruginosa, Anabaena spiroides un Nodularia spumigena attīstību. Eksperimenta rezultāti parāda, ka Nodularia spumigena biomasas maksimumu sasniedz pie 5500 luksu lielas apgaismojuma intensitātes, 20˚C līdz 30˚C vides temperatūras, 4 līdz 6 ‰ sāļuma un pie vides pH 8. Microcystis aeruginosa un Anabaena spiroides optimālie augšanas apstākļi ir pie 3500 luksu liela apgaismojuma, 25˚C līdz 35˚C temperatūras, 4 līdz 6 ‰ sāļuma un vides pH 8. Ievads Fitoplanktons ir svarīgs pirmproducents ūdens ekosistēmā. Aļģes no ūdenī uzņemtajām izšķīdušajām neorganiskajām vielām ar fotosintēzes palīdzību spēj saražot organiskās vielas, kas ir pamats ekosistēmas funkcionēšanai. To nozīme ir svarīga arī ūdens barības ķēdēs. Negatīva ietekme biotopam ir pārmērīga fitoplanktona savairošanās, kā pamatā ir eitrofikācijas process, kuru ietekmē barības vielu pieaugums ūdenī. Tieši zilaļģu savairošanās ir vispostošākā ūdens kvalitātei. Zilaļģu šūnās esošie toksīni ir bīstami dzīvajiem organismiem. Vides faktoriem kopumā ir svarīga nozīme aļģu augšanā un attīstībā. Gaisma, temperatūra un sāļums ir vieni no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē zilaļģu biomasas produktivitāti, fotosintēzes procesus, šūnu sastāvu un to attīstības ātrumu. Šiem faktoriem mijiedarbojoties, ir iespējams panākt maksimālo biomasas pieaugumu. Par darba mērķi tika izvirzīts – noteikt apgaismojuma, temperatūras, sāļuma un vides reakcijas pH ietekmi uz Microcystis aeruginosa, Anabaena spiroides un Nodularia spumigena attīstību. Darba uzdevumi: 1. Iepazīties ar pētījumiem, kas saistīti ar abiotisko faktoru ietekmi uz cianobaktēriju attīstību. 2. Izveidot eksperimentu, lai noteiktu sāļuma, temperatūras, apgaismojuma un vides reakcijas pH ietekmi uz cianobaktēriju Anabaena spiroides, Nodularia spumigena un Microcystis aeruginosa augšanu un attīstību. 3. Apkopot eksperimenta rezultātus un noteikt cianobaktēriju attīstībai nepieciešamo optimālo vides faktoru lielumu. Darba praktiskā nozīme: ņemot vērā cianobaktēriju vairošanās negatīvo ietekmi uz ūdens kvalitāti un zinot šo sugu vides faktoru toleranci, prognozēt sekas, kādas var iestāties, izmainoties abiotiskajiem faktoriem. Turklāt ar jau zināmiem abiotisko faktoru lielumiem iespējams ātrāk kultivēt cianobaktērijas un veiksmīgāk turpināt pētījumu, meklējot citu faktoru ietekmi uz cianobaktēriju augšanu un attīstību.
- Abiotisko vides faktoru ietekme uz cianobaktēriju attīstību
- Augsnes mezofauna bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecības sistēmā Aizkraukles rajonā
- Pozitīvas attieksmes veidošana dabaszinību stundās jaunāko klašu skolēniem
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Pozitīvas attieksmes veidošana dabaszinību stundās jaunāko klašu skolēniem
Дипломная для университета47
Оцененный! -
Augsnes mezofauna bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecības sistēmā Aizkraukles rajonā
Дипломная для университета73
-
Jelgavas rietumu daļas aizsardzība pret applūšanu
Дипломная для университета65
Оцененный! -
Kārklu audzēšana – enerģijas resursu ieguves iespēja Latvijā
Дипломная для университета54
-
Medus bites Apis mellifera bioloģija, morfoloģija, etoloģija un slimības
Дипломная для университета76