Jelgavas rietumu daļas aizsardzība pret appl... / ID: 179599

21,48 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:179599

Автор: tanjka2 (11)

Оценка:

Опубликованно: 08.12.2006.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 27 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
1.	Speciālo terminu uzskaitījums un atšifrējums	10
2.	Ievads	12
3.	Objekta apraksts	16
4.1.	Jelgavas pilsētas vēsturiskais apskats	16
4.2.	Klimatiskais raksturojums	17
4.3.	Ģeoloģiskais raksturojums	18
4.4.	Svētes upes hidroloģiskais raksturojums	19
4.5.	Jelgavas vides kvalitāte	20
4.6.	Nepieciešamo pasākumu raksturojums	22
4.7.	Jelgavas pilsētas saimnieciskie dienesti	23
4.	Agrāk izstrādātā Jelgavas pretplūdu kompleksa vērtējums mūsdienu skatījumā	24
5.1.	Paredzētie aizsargdambji	24
5.2.	Paredzētās sūkņu stacijas	25
5.	Hidroloģiskie aprēķini	29
6.1.	Vasaras – rudens plūdu maksimālā caurplūduma aprēķins	29
6.2.	Gada vidējā caurplūduma aprēķins	30
6.3.	Sūknētavu caurplūduma aprēķini	30
7.	Lietusūdeņu apjomu aprēķini	32
7.1.	Svētes upes maksimālie līmeni	32
7.2.	Lietus noteces aprēķins	32
7.3.	Lietus noteces tilpums	33
7.4.	Minimālās notekūdeņu caurplūdes	34
8.	Aizsargdambji	35
9.	Sūknētavas	38
9.1.	Miezītes ceļa sūknētava. Sūkņu izvēle un aprēķini	39
9.2.	6. līnijas sūknētava. Sūkņu izvēle un aprēķini	44
9.3.	Sūknētavu automatizācija un tālvadība	47
10.	Hidrotehniskās būves	48
10.1.	Caurtekas	48
11.	Lietusūdeņu attīrīšana	50
11.1.	Lietusūdeņu uzkrāšanas dīķis – mitrājs	50
11.1.1.	Nostādināšanas baseina vietas izvēle	50
11.1.2.	Nostādināšanas baseinu uzraudzība un tīrīšana	51
11.2.	Lietusūdeņu apstrāde	52
11.2.1.	Mehāniskā tīrīšana	52
11.2.2.	Horizontālais smilšu un nogulšņu uztvērējs	53
12.	Ekspluatācija	54
12.1.	6.līnijas sūknēšanas hidromezgla ekspluatācija	54
12.2.	Miezītes ceļa sūknēšanas hidromezgla ekspluatācija	54
12.3.	Dambju ekspluatācija	55
12.4.	Sūknētavu uzraudzība, kontrole	55
12.5.	Vaļējā nosusināšanas tīkla un caurteku ekspluatācija	57
13.	Aizsargdambju un sūknētavu būvniecība	59
13.1.	Aizsargdambju būvdarbi	59
13.2.	Miezītes sūknētavas būvdarbi	59
13.3.	6.līnijas sūknētavas būvdarbi	60
13.4.	Būvdarbu izmaksas	61
14.	Apkārtējās vides aizsardzība	63
15.	Noslēgums	68
16.	Izmantotā literatūra	70
17.	Pielikumi	72

Фрагмент работы

Jelgavas pilsētas vēsturiskais apskats

1265. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Monheimas uz salas Lielupes kreisajā krastā pavēlēja celt pili, kur ordeņa brāļiem patverties no zemgaļiem. Ap 14. gs. vidu pie pils jau izveidojās apmetne, bet vietējo iedzīvotāju valodas apritē parādījās nosaukums Jelgava. Šī vārda izcelsme saistāma ar latviešu valodu – ar vārdu ‘jelgs’, kas apzīmēja zemu, mitru vietu. 1573. gadā Gothards Ketlers Jelgavai piešķīra pilsētas tiesības.
1616. gadā Jelgava kļuva par apvienotās Zemgales un Kurzemes hercogistes galvaspilsētu un pilsēta sāka strauji attīstīties. Savu augstāko saimniecisko rosību sasniedza hercoga Jēkaba laikā ( 1642. – 1681. g.), kurš uzsāka pils un pilsētas nocietināšanu ar vaļņiem, ierīkoja ūdensvadu – Jēkaba kanālu (atradies tagadējās Dambja ielas vietā). Kanāls savienoja Svēti un Driksas atteku, lai pilsētniekus apgādātu ar dzeramo ūdeni. Ar jauno kanālu tika likti pamati Jelgavas ūdensvadam. Atsevišķiem namiem ūdeni pievadīja pa urbtu priežu cauruļu tīklu. Šo kanālu izmantoja arī tirgotāji, lai no kuģiem pievestu preces noliktavām un veikaliem.
Dzeramā ūdens kvalitāte ap 1860. gadu bija kļuvusi slikta, jo kanāla uzraudzība par tīrību bija atslābusi – kanāls netika pienācīgi tīrīts. Vietējie iedzīvotāji bija to laiduši caur oglēm un smilšakmeni, kamēr ūdens bija kļuvis lietojams. Kanāls piegādāja dzeramo ūdeni līdz 1879. gadam, kad ierīkoja centralizēto ūdensvadu.
19. gs. Beigās no Driksas puses hercoga Jēkaba kanālu aizbēra un paslēpa zem ielas bruģa. Pēc pirmā pasaules kara šis ūdensceļš pilnīgi zaudēja savu nozīmi. To pārbūvēja pilsētas netīrā ūdens novadīšanai.
1931. gadā pārplūda milzīgas platības no Jelgavas līdz Bauskai. Satiksme ar Jelgavu bija pārtraukta, bet pa ielām varēja pārvietoties tikai laivās. Tam par iemeslu bija vēlais pavasaris, jo plūdi sākās tikai 18. aprīlī.
1944. gadā Jelgavas pilsēta gandrīz tika nopostīta, un pēc 2. pasaules kara sāka to atjaunot – pārplānoja pilsētas ielas, cēla rūpniecības objektus un dzīvojamos masīvus.
Ņemot vērā daudzu gadu pieredzi ir jābūt gataviem ar iespējami mazākiem zaudējumiem pārlaist plūdus nākotnē. Šis ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas tiek risināti šajā projektā.

3.2. Klimatiskais raksturojums

Jelgavas pilsēta atrodas Viduslatvijas zemienē Lielupes palienē, to stipri ietekmē Baltijas jūra un Rīgas līcis. Tādēļ klimats ir mēreni kontinentāls, samērā sauss un silts. Ziemas mēnešu vidēja temperatūra ir – 5.5°C, vasarā + 17°C. Absolūtā mitruma maksimums ir novērojams jūnijā, bet minimums – februārī. Gadā ir 150 – 155 apmākušās dienas un 170 – 180 dienas ar atmosfēras nokrišņiem.
…