Ievads
Teritoriālās reformas Latvijas vēsturē ir risinājušās daudzkārt. Katrs šāds process ir atstājis vairāk vai mazāk paliekošas sekas uz valsts teritoriālo iedalījumu un sabiedrību. Patreiz Latvijā noris pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma saskaņā ar 1998.gadā 21.oktobrī pieņemto un spēkā esošo „Administratīvi teritoriālās reformas likumu”. Šīs reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas (novadus) ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Lai mērķi sasniegtu, paredzēts veidot lielākas un ekonomiski spēcīgākas pašvaldības, jo tādējādi būs iespējams uzlabot sociālās aprūpes, veselības, izglītības un transporta pakalpojumus iedzīvotājiem. Novadam būs iespēja piesaistīt lielākas investīcijas, kas radītu arī jaunas darba vietas, realizēt lielākus projektus, kā arī racionālāk izmantot jau esošos resursus. Likumā paredzētais ir ļoti pozitīvi vērtējams, bet kā tas reāli darbojas dzīvē?
Autore uzskata, ka Latvijā ir daudzas pašvaldības, kurām pietrūkst finanšu līdzekļu pašu nepieciešamāko ar likumu noteikto funkciju veikšanai, tas ir, mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības nodrošināšana, kvalitatīvu komunālo pakalpojumu organizēšana, sociālās palīdzības sniegšana mazturīgajiem u.c. Mūsdienu sociāli ekonomiskā situācija prasa sakārtotas un finansiāli nodrošinātas institūcijas un iestādes, kuras spēj vadīt un realizēt jaunos plānojumus un procesus. Sabiedrībā nepārtraukti pieaug prasības pēc kvalitatīviem pakalpojumiem. Lai tos sniegtu, ir jābūt stipri izveidotām pašvaldībām, kas spēj kvalitatīvi risināt pakalpojumu veikšanu. Apvienošanos ir veikušas jau daudzas Latvijas pašvaldības un tās var lepoties ar ieguvumiem, kas apliecina administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību. Kā vienu no šādām pašvaldībām, autore var minēt, Brocēnu novadu, kurā 2001. gadā apvienojās Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju, Remtes un Blīdenes pašvaldības.
Administratīvi teritoriālā reforma skar katru mazo Latvijas pagastu un pēc autores domām, reforma ir liels pārbaudījums gan Latvijai kopumā, gan katrai pašvaldībai, jo tā ir saistīta ar neziņu, ko pašvaldība iegūs vai zaudēs, pievienojoties novadam. Katra pašvaldība ir atšķirīga teritorijas, resursu un struktūras ziņā. Viena novada veidošanas modeli nevar piemērot cita novada veidošanā.
Kā bakalaura darba tēmu izvēlējos „Administratīvi teritoriālā reforma Gaiķu pagastā un pagasta attīstības iespējas”. Gaiķu pagasta apvienošanās ar Brocēnu novadu notika bakalaura darba izstrādes laikā.
Kā darba mērķis tika izvirzīts - noskaidrot Gaiķu pagasta attīstības iespējas un ierobežojumus Brocēnu novadā. Lai sasniegtu darbā izvirzīto mērķi un izpētītu Gaiķu pagasta administratīvi teritoriālo reformu un pagasta attīstības iespējas, darba ietvaros veiktas padziļinātās intervijas ar ekspertiem. Reforma skar ikvienu pašvaldības iedzīvotāju, tādēļ veikta arī Gaiķu pagasta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu viņu viedokļus par reformu un varētu izdarīt secinājumus.
…
