SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Veicot pētījumu un analizējot adopciju regulējošos tiesību aktus un praksi, autors secina un, pamatojoties uz secinājumiem un kvalifikācijas darbā veikto adopcijas tiesiskā regulējuma pētījumu un analīzi, autors izvirza priekšlikumus:
1. Autors atzīst, ka adopcijas veicināšanai ir izstrādāta izglītojoša un informējoša programma, kas pieejama Latvijas Republikas Labklājības Ministrijas mājas lapā http://www.lm.gov.lv/text/1550, kur ir pieejami arī video materiāli par „Adopcijas jautājumiem, kas rada priekšstatu, kādā situācijā ir bērni, kuri atrodas valsts aprūpē;
2. 2003.gada 11.martā ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.111 „Adopcijas kārtība”, tomēr tie ir nepilnīgi un arī nekorekti attiecībā uz bērna interešu prioritāti, kas ir viens no adopcijas galvenajiem mērķiem, jo aizbildniecība iejaucas adopcijas procesā;
3. Adopcijas institūtam ir sena vēsture;
4. Valstī pastāv noteikta adopcijas kārtība, kuru regulē izstrādāta normatīvā bāze;
5. Pašreiz adopcijas lietu kārtošana ir sarežģīts process, bet vajadzīgs, kuru valstī ir institūcijas, kas nodrošina adopcijas kārtību un izvērtē adopcijas riskus;
6. Visos gadījumos, kad par bērniem nevar rūpēties viņu ģimenes, tiek piemeklēta alternatīva ģimenei, jo ievietošana bērnu namos, pēc autora domām, ir pēdējais līdzeklis. Bērniem vajadzētu būt drīzāk grūti nekā viegli nokļūt valsts aprūpē;
7. Latvijas Republikas normatīvajos aktos pašlaik nav definēts adopcijas jēdziens, bet Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumu Nr.111 “Adopcijas kārtība” 2.punktā noteikts tikai adopcijas uzdevums – ”radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi”.
…