Nobeigums
1. Satversme – 92. pantā garantē ikvienam „tiesības uz advokāta palīdzību.
2. Maznodrošinātas un trūcīgas personas, kā arī personas ar sevišķu „īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni ” var saņemt advokāta palīdzību, griežoties Juridiskās palīdzības administrācijā. Savukārt tās personas, kas nav maznodrošinātas, nevar saņemt Juridiskās palīdzības administrācijas noteiktu bezmaksas advokāta palīdzību, bet bieži vien nevar pašas samaksāt par advokāta pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka Satversmē garantētās „tiesības uz advokāta palīdzību” ne vienmēr tiek nodrošinātas.
3. Tā kā advokatūra ir profesionāla darbība, tātad par to pienākas arī noteikta atlīdzība. Kopš 23.07.2008., kad zaudēja spēku Advokatūras likuma 59. un 62. panti, ir pilnībā atceltas jebkādas advokātu atlīdzības takses. Neraugoties uz to, divos normatīvajos aktos joprojām saglabājusies atsauce uz šīm taksēm, kas var radīt neskaidrības. Turklāt gan sabiedrībā, gan pašu advokātu starpā pastāv atšķirīgi viedokļi par advokātu pakalpojumu apmaksu: noteikšanas principiem un atalgojuma apmēru.
4. Civilprocesa likuma 44. pantā ietvertās normas nosaka kārtību, kā atlīdzināmi ar lietu saistītie izdevumi, tostarp arī izdevumi advokāta palīdzības samaksai. Tomēr pastāvošo regulējumu nevar uzskatīt par pilnīgu, un tas neaptver visus iespējamos gadījumus praksē.
…