Šķīrējtiesas institūta tiesiskais regulējums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, nacionālie un starptautiskie aspekti

Katrai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības aizstāvēt savas tiesības pēc saviem ieskatiem. Vienīgais, kas jāņem vērā ir tas, ka nedrīkst tikt aizskartas citu personu tiesības un likumīgās intereses. Gadījumos, kas šis noteikums netiek ievērots, personas, kuras intereses ir aizskartas, ir tiesīga tās aizstāvēt.
Visu laiku turpinās efektīvas komercstrīdu risināšanas metodes meklēšana. Darījumu pasaule ir atzinusi vairākas alternatīvas strīdu risināšanas metodes.
Minētās metodes pēc to īstenojošajām institūcijām var iedalīt:
a)strīdu izšķiršanu ar valsts institūciju palīdzību;
b)strīdu izšķiršanu ārpus valsts iestādēm jeb tā sauktā alternatīvā domstarpību atrisināšanā.
Savukārt strīdu izšķiršanu ārpus valsts tiesu iestādēm var realizēt kā:
a)samierināšanu;
b)starpniecība strīdu risināšanā;
c)arbitrāžā un šķīrējtiesā.
Mūsdienu realitāte ir tāda, ka tiesu iestādes ir spiestas izskatīt milzīgu lietu daudzumu, pie tam ar ierobežotu tiesnešu skaitu. Daudz lietās tiek iesniegtas kasācijas un apelācijas sūdzības, līdz ar to tiesas procesi ilgst gadiem, bet uz strīdā iesaistīto pušu pleciem gulstas tiesvedības izdevumi.
Tieši šķīrējtiesa un arbitrāža pasaulē ir īpaši populārs strīdu izšķiršanas veids un diezgan bieži tiek izmantots gan nacionālo, gan starptautisko privāttiesisko attiecību praksē, jo tās izskata lietas ātri un kvalitatīvi, to spriedumu realizāciju pēc apstiprināšanas no valsts puses var panākt, izmantojot valsts piespiedu mehānisma priekšrocības, kā arī šķīrējtiesas spriedumi nav pārsūdzami.…