Akcīzes nodokļa atšķirības Eiropas Savienības kopējā tirgū var būtiski ietekmēt konkurences apstākļus starp dalībvalstīm, tāpēc Eiropas Savienībā ļoti strikti tiek reglamentēti nosacījumi akcīzes nodokļa piemērošanai trim preču grupām, tas ir, naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Diplomdarba mērķis ir izpētīt un analizēt akcīzes preču apriti un kontroli Latvijas muitā, kā arī identificēt problēmas un izvirzīt priekšlikumus kontroles pilnveidošanai.
Mērķa sasniegšanai autors izvirza sekojošus uzdevumus:
1)iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas nosaka un reglamentē muitas darbu un akcīzes preču aprites kārtību;
2)raksturot akcīzes preču apritē iesaistīto personu loku un pienākumus;
3)uzskaitīt ar akcīzes nodokli apliekamās preces Latvijā;
4)raksturot akcīzes nodokļa aprēķināšanas metodiku;
5)analizēt akcīzes preču apriti un akcīzes nodokļa ieņēmumus Latvijā;
6)izpētīt akcīzes nodokļa ieņēmumus Rīgas muitas reģionālajā iestādē;
7)analizēt akcīzes preču kontroles kārtību Latvijas muitā;
8)izstrādāt priekšlikumus akcīzes preču kontroles pilnveidošanai Latvijas muitā.
Darbā izmantotas statistiskās analīzes un ekonomiskās analīzes metodes.
Darba tapšanā kā pētījuma avoti izmantoti normatīvie dokumenti – Eiropas Savienības regulas un direktīvas, Latvijas Republikas likumdošanas akti, Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību apkopotie statistikas dati un pārskati, kā arī publikācijas presē un interneta resursos.
Pētījuma periods darbā ir sākot ar 2004. gada maiju līdz pat 2007. gada sākumam, bet statistikas dati galvenokārt analizēti par 2005. un 2006. gadu.
Darbā galvenā uzmanība koncentrēta akcīzes preču deklarēšanas un akcīzes preču pavaddokumenta aprites kārtībai, jo tieši precīzas un pilnīgas informācijas iegūšana ir pamats kvalitatīvai risku analīzei un efektīvas kontroles nodrošināšanai.
Darbs sastāv no piecām nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek aplūkoti normatīvajiem dokumentiem, kas nosaka un reglamentē muitas darbu un akcīzes preču aprites kārtību.
Otrajā nodaļā autors raksturot akcīzes preču apritē iesaistīto personu loku un Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību pienākumus akcīzes preču kontrolē.
Trešajā nodaļā uzskaitītas ar akcīzes nodokli apliekamās preces Latvijā un raksturota akcīzes nodokļa aprēķināšanas metodika šīm precēm.
Ceturtajā nodaļā autors analizējis akcīzes preču aprites rādītājus un akcīzes nodokļa ieņēmumus gan Latvijā kopumā, gan atsevišķi Rīgas muitas reģionālās iestādes, kas iekasē vairāk kā 70 % no visā Latvijas muitā iekasējamo muitas maksājumu apjoma, veikumu.
Piektajā nodaļā pētīta akcīzes preču kontroles kārtība Latvijas muitā, galvenokārt analizēta dokumentu aprite un deklarētās informācijas pārbaude, identificējot iespējamos riskus un nepilnības akcīzes preču kontrolē.
Autors izstrādājis vairākus priekšlikumus akcīzes preču kontroles pilnveidošanai Latvijas muitā, kas būtu reāli īstenojami praksē.
Akcīzes preču kontrolē būtiska loma ir sakārtotai, skaidrai un saprotama likumdošanai. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā akcīzes preču kontroli reglamentē ne tikai Latvijas Republikas likumi un Ministru kabineta noteikumi, bet, galvenokārt, Eiropas Savienības regulas un direktīvas.
Akcīzes preču kontrolē no 2004. gada 1. maija Latvijas muitas dienesti sāka izmantot Eiropas Savienības regulas un direktīvas. Arī Latvijas likumos ir iekļautas Eiropas Savienības direktīvu un regulu normas, jo kontrolei starp Eiropas valstīm jābūt vienveidīgai.
Vienveidīga kontrole attiecas ne tikai uz akcīzes preču ievešanu no trešajām valstīm, bet arī akcīzes preču aprites kontroli Eiropas Savienības iekšienē. Tas nozīmē, ka muitas dienesti strādā ciešā sadarbībā arī ar citām Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām, lai īstenotu normatīvajos dokumentos paredzētos akcīzes preču kontroles pasākumus.
Aplūkosim, kuri ir būtiskākie Eiropas Savienības normatīvie dokumenti, kas nosaka un reglamentē muitas darbu un akcīzes preču aprites kārtību:
Padomes 1992.gada 12.oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa izveidi. Regula nosaka, ka muitas tiesību aktus veido šis kodekss un noteikumi, kas pieņemti Kopienas vai valsts līmenī, lai tos piemērotu. Šis Kodekss, neskarot citās jomās pieņemtos noteikumus, ir piemērojams:
tirdzniecībā starp Kopienu un trešajām valstīm,
precēm Eiropas Ogļu un Tērauda kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma ietvaros.…
