Akūts koronārs sindroms

Sirdij ir sava asinsrites sistēma – sirds asinsrites loks, kuru apgādā galvenā koronārā artērija, kas atrodas sirds muskuļa virspusē un ir galvenā sirds asins apgādē. Divas artērijas, kas baro sirdi, apvij to kā vainags, sazarodamies daudzās sīkās artērijās, kuras baro sirds labo un kreiso daļu, sauc par vainagartērijām jeb koronārajiem asinsvadiem. Galvenā kreisā un labā koronārā artērija atiet no atverēm, kas atrodas virs aortālām vārstulēm. Labā koronārā artērija apgādā ar asinīm labo priekškambari, labo kambari un kreisā kambara apakšējo sienu. Kreisā koronārā artērija jeb kreisā koronārās artērijas stumbrs variē garumā no dažiem milimetriem līdz dažiem centimetriem un sadalās divos lielos zaros: kreisā priekšējā lejupejošā koronārā artērija, kas apasiņo kreisā kambara priekšējo sienu, kambara starpsienas priekšējo daļu, Hisa kūlīti, tā labo un kreiso priekšējo zaru; kreisā apliecošā artērija apgādā ar asinīm kreiso kambara sānu sienu, kreiso priekškambari. Ļoti niecīgu asins daudzumu sirds endokardiālie slāņi var saņemt tieši no asinīm kambaros.
Sirds muskuļa apgāde ar skābekli tiek traucēta, ja vainagartērijai ir spazmi vai sašaurinājumi, ko izraisa aterosklerotiskas plātnītes jeb pangas, kā arī fiziskas un psihoemocionālas slodzes laikā sirds muskulim pēc skābekļa pieaug vairākas reizes, kas var izraisīt vielmaiņas traucējumus miokardā. Ja kāda iemesla dēļ ir nepietiekama asins plūsma vainagartērijā, sirds muskulis nesaņem pietiekamu skābekļa daudzumu, rodas vainagartērijas nepietiekamība, rodas izmaiņas sirds muskulī – miokarda išēmija.…