Дипломная
Точные науки и природа
Медицина, гигиена, анатомия
Asinis un asins plazma kā dzīvības nodrošināšanas elementi-
Asinis un asins plazma kā dzīvības nodrošināšanas elementi
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Organisma šķidrā daļa asinis | 5 |
1.1. | Asins formelementi | 7 |
1.2. | Asins plazma | 10 |
1.3. | Asins grupas | 11 |
2. | Asins un asins plazmas tranfuzioloģija | 13 |
2.1. | Asins un asins plazmas iegūšana | 14 |
2.2. | Asins un asins plazmas tālākā izmantošana | 16 |
3. | Asins sagatavošanas iestāde X pilsētā | 20 |
3.1. | Vēsturiskais aspekts | 21 |
3.2. | Personāla darba specifika | 22 |
3.3. | Donori X pilsētā | 23 |
4. | Pētījums | 25 |
Secinājumi | 36 | |
Kopsavilkums | 38 | |
Izmantotā literatūra | 39 |
Secinājumi
1. Dažādu iemeslu dēļ cilvēka organismā var samazināties asinis, un ir nepieciešama asins vai asins plazmas pārliešana. Lai cilvēkam palīdzētu ir nepieciešama noteiktas grupas asinis, kuras, pateicoties, Asins sagatavošanas iestādēm visā Latvijā, ir iespējams nodrošināt nelielā daudzumā.
2. Asinis ir organisma šķidrie audi, kuru masa – formelementi un asins plazma atrodas patstāvīgā kustībā. Asiņu fizikāli ķīmiskā sastāva regulācijā piedalās dažādi tādēļ pēc asiņu sastāva var spriest var visu orgānu funkcijām vai atklāt pataloģiskos procesus organismā.
3. Asins formelementus iedala sarkanajos asinsķermenīšos (eritrocīti), baltajos asinsķermenīšos (leikocīti) un asins plātnītēs (trombocīti). Katram no asins formelementu ķermenītim ir sava funkcija, dzīves ilgums un nozīme organismā, nemainīgas vides uzturēšanai.
4. Asins šķidrā daļa ir asins plazma, kas ir vienīgā olbaltumvielu rezerve, kura ir regulāri jāpapildina ar uzturu. Galvenie plazmas olbaltumi ir albumīns, globulīns un fibrinogēns, kas organismā uztur koloīdosmotisko spiedienu un nodrošina normālu ūdens un sāļu maiņu kapilāros.
5. Pateicoties, K. Landšteineram (1868 – 1943) un J. Janskim (1873 – 1921), kuri no 1901. līdz 1907. gadam atklāja asinsgrupas, varēja uzsākt veiksmīgu asiņu pārliešanu. Šobrīd ir atklātas 4 asins grupas 0, A, B, un AB asinsgrupa.
6. Liela nozīme ir rēzus antigēnam, ko 1940. gadā atklāja K. Landšteiners un A. Vīners (1907 – 1976). Ja rēzus antigēns atrodas cilvēka organismā, tad viņa asinis ir rēzus pozitīvas (Rh(+)), ja rēzus antigēna organismā nav, tad asinis ir rēzus negatīvas (Rh(-)).
7. Asins un asins plazmas pārliešanu sauc par transfuzioloģiju, kas sevī ietver asins iegūšanu, konservēšanu, uzglabāšanu, transportēšanu un pašu pārliešanu.
8. Lai iegūtu derīgas asinis vai asins plazmu no donora, tiek izmantoti vienreiz lietojami konteineri, ievērojpt visus antiseptikas un aseptikas nosacījumus.
9. Iegūto asiņu un asins plazmas pārliešana tiek nozīmēta tikai pacientam vitālas nepieciešamības gadījumā – tajos gadījumos, kad rodas draudi pacienta drošībai, kas var rasties asrī ar lielu asiņu zudumu vai smagu saslimšanu. No asins plazmas tiek ražoti medikamenti – albumīns un globolīns.
10. Transfuzioloģijas nozares pilnveidošanai ir nepieciešamas telpas, kurās var veiksmīgi realizēt transfuzioloģiju. Šādas iestādes sauc par Asins sagatavošanas iestādēm.
11. X pilsētas Asins sagatavošanas iestāde atrodas X pilsētas X slimnīcā, kas ir Kurzemē lielākā slimnīca un līdz ar to X pilsētas Asins sagatavošanas iestāde tiek dēvēta par Asins sagatavošanas nodaļu.
12. X pilsētas Asins sagatavošanas nodaļā darbojas 6 medicīnas darbinieki, 1 ārsts, 4 māsas un 1māsu palīgs, kuru darba pienākumi ir sadalīti.
13. X pilsētas Asins sagatavšanas nodaļu 2008. gadā apmeklēja 1182 asins donori un apmēram 1000 asins plazmas donori. Asins donori asinsi drīkst nodot maksimums 4 – 5 reizes gadā, savukārt asins plazmas donori plazmu drīkst nodot 1 reizi nedēļā līdz kopējam tilpumam 15l gadā.
14. No praktiskā pētījuma ieguvu datus par asins un asins plazmas donoru kustību X pilsētā. Secināju, ka to kustība ir samērā liela, taču lai to vēl palielinātu ir nepieciešama Asins sagatavošanas nodaļas aktivitātes donoru piesaistīšanā.
…
Lai cilvēks spētu pilnvērtīgi dzīvot viņa organismā jābūt līdzsvarā patērētam šķidruma daudzumam ar saražoto šķidruma daudzumu. Daļu no kopējā organisma šķidruma daudzuma mums nodrošina asinis. Dažādu iemeslu dēļ organismā nepieciešamais asins daudzums var samazināties, kura rezultātā ir nepieciešama asins un to komponentu pārliešana. Pateicoties angļu anatomam un fiziologam R. Loveram (R. Lower, 1666), sekmīgi veica eksperimentus ar suņiem, izdarot tiem tiešo asins pārliešanu.[6;5] Lai viss noritētu veiksmīgi ir nepieciešami asins un asins plazmas donori, kas ziedo savas asinis vai asins plazmu citu cilvēku glābšanai. Arvien vairāk mēdijos tiek publicēta informācija par konkrēto grupu asins vai asins plazmu donoru nepieciešamību, kas spētu palīdzēt cilvēka dzīvības funkcijas uzlabošanai. Vadoties pēc statistikas datiem, donoru skaits palielinās. 2008. gadā visā Latvijā asinis ziedojuši 38 189[18], no kuriem 52.1% ir sievietes, bet 47.9% vīrieši. 2006. gadā – 36 095 donori [18]. Lai arī asins donoru skaits palielinās tomēr pieprasījums nesamazinās, un tā iemesli ir sirds un asinsvadu ķirurģija, traumatisms, dzemdības, ginekoloģija un citas ķirurģiskas manipulācijas, kas saistītas ar iespējamu asins zaudējumu vai šoku. Šo tēmu izvēlējos tāpēc, jo uzskatu, ka asins un asins plazmas donori nododot asinis vai asins plazmu spēj pagarināt daudzu cilvēku dzīves ilgumu un nodrošina dzīvības funkciju uzlabošanu.
- Asinis un asins plazma kā dzīvības nodrošināšanas elementi
- Homeopātija
- Pusaudžu alkoholisms kā viena no deviācijas problēmām
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Pusaudžu alkoholisms kā viena no deviācijas problēmām
Дипломная для университета26
-
Homeopātija
Дипломная для университета33
-
Medikamentozās aprūpes iespējas herpes simplex pacientiem Latvijā
Дипломная для университета56
Оцененный! -
Informācijas pieejamība un izglītošanas iespējas skolās par azartspēļu atkarību
Дипломная для университета83
Оцененный! -
Līdzatkarība kā problēma sabiedrībā. Atveseļošanās ceļi
Дипломная для университета76