NOBEIGUMS
Bakalaura darbam tika izvēlēts Latvijai šobrīd aktuāls temats, saistīts ar atalgojuma un produktivitātes lomu valsts tautsaimniecības attīstībā. Bakalaura darba izstrādāšanas procesā darba autore nonāca pie secinājuma, ka atalgojums un produktivitāte lielā mērā atkarīgi viena no otrā un tām ir liela nozīmē valsts tautsaimniecības attīstībā.
Darba analītiskajā daļā, autore, izmantojot dažādus avotus, apskatīja cilvēkkapitāla nozīme uzņēmuma darbībā. Tika noskaidrots, ka cilvēkkapitāla vērtību raksturo tā zināšanas, spēju un talantu bāze, izmantošana un produktivitāte.
Tirgus ekonomikas apstākļos darbaspēka tirgū ir noteikts pieprasījums un piedāvājums, kas mainās atkarībā no situācijas valstī un no ekonomikas attīstības līmeņa. Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums ietekmē atalgojuma līmeni valstī, jo lielāks ir pieprasījums, jo augstāks ir atalgojuma apmērs, bet, jo lielāks atalgojums jāmaksā darba devējam, jo mazāk darbaspēka viņš ieinteresēts nodarbināt. Jo lielāks ir darbaspēka piedāvājums salīdzinot ar pieprasījumu, jo augstākās prasības izvirza darba devējs, jo ir iespēja aizvietot darbinieku ar vairāk kvalificētu un produktīvāku, nepalielinot darba samaksu.
Produktivitāte ir viens no galvenajiem darbaspēka raksturojošiem rādītājiem, jo augstāka ir uzņēmuma produktivitāte, jo lielākus ienākumus tam ir cerība panākt. Atalgojumu savukārt var uzskatīt par darbinieka ieguldītā darba cenu, kuram ir jābūt atkarīgam no darba ņēmēja prasmēm, pieredzes, izglītības līmeņa, tātad no darbinieka produktivitātes.
Apskatot produktivitāti makroekonomikas līmenī, parasti izmanto iekšzemes kopprodukta attiecību pret nodarbināto skaitu tautsaimniecībā. Latvijai šis rādītājs ir viens no zemākiem Eiropas Savienībā un zemākais Baltijas reģionā. Analizējot pēdējo deviņu gadu produktivitātes rādītāju dinamiku Latvijā, varēja vērot pakāpenisku pieaugumu, tomēr tas nebija tik straujš, kā pēdējo gadu strādājošo mēneša vidējo darba samaksas pieaugums, kas vēsta par plaisu starp atalgojuma un produktivitātes līmeņiem Latvijā, kuras samazināšanai ir vai nu jāsamazina atalgojuma apmērus valstī, vai arī jācenšas palielināt produktivitātes līmeņi. Bakalaura darba pētījumu un aprēķinu daļā darba autore apskatīja iespējamos risinājumus produktivitātes kāpinājumam.
Bakalaura darba izstrādāšanā tika izmantota anketēšanas pētījumu metode, ar kuras palīdzību darba autore novērtēja respondentu attieksmi pret produktivitātes līmeņi valstī un viņu pašu ražīgumu. Kopumā respondenti diezgan zemi novērtēja Latvijas uzņēmumu produktivitātes līmeni, uzņēmumi, kuri darbojas paši respondenti tika novērtēti nedaudz augstāk, turklāt 80% no nodarbinātiem respondentiem atbildēja, ka uzņēmumi, kuros viņi strādā veic dažādus pasākumus produktivitātes celšanai. Tomēr, vairums aptaujāto nebija apmierināti ar iegūto izglītību un uzskatīja to par neatbilstošu Latvijas tautsaimniecības vajadzībām, un ar to varētu izskaidrot, kāpēc vairums no nodarbinātiem respondentiem saņem atalgojumu tikai nedaudz lielāku par valsts minimāli noteiktu – 180-250 Ls robežā.
Respondenti palīdzēja izstrādāt vairākus produktivitātes celšanas pasākumus, kurus jau veic, vai vajadzētu veikt Latvijas uzņēmumiem. Starp šiem pasākumiem tika minēti: darbinieku monetārā un nemonetārā motivācija, kolektīva saliedēšanas pasākumi, darbinieku apmācības kvalifikācijas celšanai, skaidru un precīzu pienākumu un uzdevumu definēšana, termiņu uzstādīšana, atskaišu veidošana, pieredzes apmaiņa ar citām kompānijām un ārzemju uzņēmumiem, investoru piesaiste no ārzemēm, kā arī jaunu tehnoloģiju pielietojums.
…
