Cilvēku tirdzniecība mūsdienās ir ļoti plaši attīstījies smags starptautisks noziegums un arī cilvēktiesību pārkāpums, ko „var dēvēt par mūsdienu pasaules verdzību”1. Savā ziņā cilvēku tirdzniecība ir jauns organizētās noziedzības fenomens, kas prasa pastiprinātu starptautiskās sabiedrības uzmanību un savstarpēju rīcības koordinēšanu, jo cilvēku tirdzniecība „noziedzības pasaulē kļuvusi par trešo ienesīgāko pozīciju”2.Starptautiskā sabiedrība, tai skaitā Latvija, ir ieinteresētas kopīgā cilvēku tirdzniecības apkarošanā un upuru tiesību respektēšanā un cienīšanā, īpaši attiecībā uz sievietēm un bērniem, kam pievērsta vislielākā uzmanība. Turklāt, iestājoties Eiropas Savienībā, jautājums par cilvēku tirdzniecības apkarošanu un novēršanu, manuprāt, kļūs vēl aktuālāks, ņemot vērā atviegloto robežu šķērsošanas procedūru, kas savā ziņā varētu kļūt par būtisku problēmu.
Sakarā ar cilvēku tirdzniecības tendenci pieaugt, tai pastiprinātu uzmanību pievērš visa pasaule, kas kopīgiem spēkiem cenšas to apkarot. Minētā nozieguma attīstību varētu izskaidrot no diviem aspektiem. Pirmkārt, cilvēku tirdzniecība nes lielu peļņu organizētās noziedzības grupām. Tā, piemēram, „Valsts programmā cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2008.gadam” minēts, „ka gada laikā transnacionālās noziedzīgās struktūras gūst peļņu vairāk nekā 7 miljardu ASV dolāru apmērā”3. Savukārt, kā otru aspektu vēlētos minēt to, ka valstu pasākumi tās novēršanā un apkarošanā, acīmredzot, nav pietiekami efektīvi. Kā norādīts 2003.gada 11.jūnija ziņojumā „Ziņojums par cilvēku tirdzniecību”, tad pēc Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta aprēķiniem katru gadu par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst 800000 – 900000 cilvēku, no kuriem 18000-20000 nokļūst Amerikas Savienotajās Valstīs4.
Arī Latvija, apzinoties cilvēku tirdzniecības kā nozieguma smago raksturu, ir pievienojusies daudzām starptautiskām konvencijām, uzņemoties starptautiskas saistības cilvēktiesību pārkāpumu novēršanā, kā arī veic citus pasākumus, tai skaitā arī attiecībā uz cilvēku tirdzniecības novēršanu. Saskaņā ar 2000.gada 15.novembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas „Pret transnacionālo organizēto noziedzību” Protokola „Par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to” Latvijas Republikas Saeima 2002.gada 25.aprīlī izdarīja attiecīgus grozījumus Krimināllikumā un noteica atbildību par cilvēku tirdzniecību, kā arī definēja cilvēku tirdzniecības un cilvēku ekspluatācijas jēdzienu, ko sīkāk apskatīšu un analizēšu turpmākajās darba nodaļās. …
