SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba rezultātā autore nonākusi pie secinājumiem, ka:
1. neatkarīgi no tā vai darbinieks strādā pilnu darba laiku, vai viņa darbs ir sēdošs, intelektuāls, fiziski smags, neatkarībā no ieņemamā amata atpūta ir nepieciešama visiem. Jo atpūta kā garīga vai fiziska darbība, kas pēc rakstura krasi atšķiras no darba, kurš veikts līdz tam, likvidē šā darba radīto nogurumu un sekmē darbaspēju atjaunošanos;
2. atpūtas laiks ir laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata;
3. pārtraukums darbā, kas domāts atpūtai un ēšanai darbiniekam pienākas, ja dienas darba laiks ir ilgāks par 6 stundām. Šāda likuma norma nozīmē, ka tajos gadījumos, kad darbinieks strādā nepilnu darba laiku, kas vienā darba dienā ir īsāks par 6 stundām pie attiecīgā darba devēja, pārtraukumi darba laikā var netikt paredzēti. Bet pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām;
4. speciālo pārtraukumu darbiniekiem, kas pakļauti īpašam riskam ilguma un piešķiršanas kārtību nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem un šo pārtraukumu ieskaita darba laikā;
5. pārtraukums bērna barošanai ir piešķirams ne retāk kā pēc katrām trim stundām, šāds pārtraukums ir piešķirams arī darbiniekam, kura dienas darba laiks ir, piemēram, četras vai piecas stundas. Proti, pārtraukums bērna barošanai ir speciāls pārtraukums darbiniekiem, kuriem ir bērns līdz pusotra gada vecumam, neatkarīgi no darba dienas ilguma;
6. pārtraukums bērna barošanai ir ne mazāks kā 30 minūtes vienam bērnam, bet, ja darbiniekam ir divi bērni vai vairāki vecumā līdz pusotram gadam, tad jāpiešķir vismaz vienu stundu ilgs pārtraukums. Ilgāku pārtraukumu proporcionāli bērnu skaitam likumdevējs nav paredzējis;
7. Darba likums paredz vairākus gadījumus, kad darbiniekam ir tiesības īslaicīgi atrasties prombūtnē darba dienas laikā: veselības pārbaudei pēc darba devēja rīkojuma; sievietei grūtniecības stāvoklī, lai veiktu veselības pārbaudi, ja to nav iespējams veikt ārpus darba laika; nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ, par ko nekavējoties jāziņo darba devējam; jauna darba meklēšanai;
8. tajos gadījumos, kad darbinieks veic veselības pārbaudi pamatojoties uz darba devēja rīkojumu, izmaksas saistībā ar veselības pārbaudes veikšanu būs pienākums segt darba devējam;
9. Darba likums 142.panta pirmajā daļā noteiktais minimālais diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas, bet bērniem – nepārtraukts 14 stundu pārtraukums 24 stundu periodā;
10. nedēļas atpūtas ilgums nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas. Tas nozīmē, piemēram, ka darbiniekam, kuram sestdienā darbs beidzas plkst. 17.00, nākošajā pirmdienā tas nedrīkst sākties ātrāk kā plkst. 12.00;
11. Darba likuma 144.panta otrajā daļā noteikts, ka ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību;
12. Latvijas Republikas Satversmes 107.pantā ir noteikts, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;
13. saskaņā ar Darba likuma 149.panta pirmo daļu ikgadējais apmaksātais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas, bet darbiniekiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem jāpiešķir vienu mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tas ir likumā noteiktais minimālais ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums;
14. sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu jāpiešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja;
15. mācību atvaļinājums piešķirams darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācas jebkura veida izglītības iestādē. Saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu darba devējs darbiniekam piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.
…
