Atteikšanās pieņemt pieteikumu un pieteikuma atstāšanas bez virzības pamats administratīvajā procesā tiesā

Temats par tiesvedības procesu administratīvajās tiesās pašlaik ir ļoti aktuāls. Savā neilgajā pastāvēšanas laikā šīs tiesas jau pierādīja savu nepieciešamību. Šādu tiesu izveidošana valstī ļāva strīdus, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām, risināt daudz efektīvāk.
Uzreiz gribētos ievadā aprakstīt administratīvo tiesu darbību.
2004.gada 1.februārī Latvijas Republikā darbu sāka administratīvās tiesas- Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. Administratīvās tiesas pēc personu pieteikuma veic kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību, kā arī personas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošanu. Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu var vērsties ikviena rīcībspējīga fiziska vai privāto tiesību juridiska persona, ja valsts iestāde no valsts varas nesējas pozīcijām, pieņemot šai personai individuāli adresētu lēmumu vai veicot attiecībā uz šo personu kādu darbību, būs aizskārusi šīs personas likumā noteiktās (subjektīvās) tiesības. Tiesā ar pieteikumu var vērsties arī trešās personas, kuru tiesības vai tiesiskās intereses ierobežojis attiecīgais iestādes lēmums. Persona administratīvajā tiesā var vērsties tikai pēc tam, kad ir apstrīdējusi iestādes lēmumu vai rīcību augstākā iestādē, kas īpaši noteikta likumā, vai arī gadījumos, kad šādas iestādes nav.
Administratīvās tiesas atšķirībā no tiesām, kuras izskata lietas civilprocesuālajā un kriminālprocesuālajā kārtībā, noskaidrojot apstākļus lietā, darbojas saskaņā ar objektīvās izmeklēšanas principu, t.i., nepieciešamības gadījumā var pati savākt pierādījumus pēc savas iniciatīvas, kā arī dot administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu. Veicot iestādes rīcības kontroli, tiesa izvērtē gan iestādes rīcības tiesiskumu- atbilstību normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem un citiem tiesību avotiem, gan arī tās rīcības lietderību.…