Banku sadalījums pēc kapitāla pietiekamības rādītāja lieluma (skaits perioda beigās)[www.fk.lv/downloads/news/banku analīze 03.2002._02.doc.]
Finansu un kapitāla tirgus komisija noteikusi, ka kredītiestādēm jāuztur likvīdie aktīvi saistību izpildei pietiekamā apmērā, bet ne mazāk kā 30% no tekošo saistību kopapjoma (minimālā likviditātes prasība). Par likvīdiem aktīviem uzskatāmi šādi neapgrūtināti aktīvi: nauda kasē, prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku un maksātspējīgajām kredītiestādēm, tās prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku un maksātspējīgajām kredītiestādēm, kuru atlikušais atmaksas termiņš nepārsniedz 30 dienas, un noguldījumi ar citu termiņu, ja līgumā ir paredzēta iespēja izņemt šos noguldījumus pirms noteiktā termiņa (atskaitot līgumsodu par saistību pirmstermiņa izpildi, ja tāds paredzēts), ieguldījumi vērtspapīros, ja tiem ir pastāvīgs, neierobežots tirgus, t.i., tos var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem vai izmantot par nodrošinājumu kredītu saņemšanai. Tekošās saistības ir saistības uz pieprasījumu un saistības, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 dienas.
Bankām katru dienu jākontrolē likviditāte, jānovērtē un jāplāno aktīvu un saistību termiņstruktūra. Banku sektora likviditātes rādītājs 2002. gada 31. martā bija 66.0%.
Ir nepieciešami atzīmēt iedzīvotāju neuzticēšanos komercbankām. Piemēram, skumji pazīstama Banka Baltija. Tāpēc spēja kārtot savas saistības pret saviem klientiem jebkurā laikā un spēja iekārot savu klientu un potenciālo klientu uztīcību ir svarīgi faktori konkurencijā. Arī noteikto normatīvu izpildīšana ir ļoti svarīgs faktors bankas darbibā.
Galvenie no normatīviem ir:
kapitala pietiekamība;
bankas darījumu riska kontrole;
likviditates koeficients;
rezerves prasības;
(ārvalstu) valūtas pozīcija.
Šo normatīvu izpildīšana vai neizpildīšana ir bankas darbības novērtēšanas pamatkritērijs.
Bakalaura darba mērķis ir uz Latvijas komercbanku datu analīzes un likumdošanas pamatā novērtēt likviditātes stāvokli bankās, banku likviditātes vadīšanu un izstrādāt priekšlikumus, kā paaugstināt bankas likviditātes koeficientus un līdz ar to bankas maksātspēju.
Bakalaura darba uzdēvumi:
1. Pētīt komercbankas likviditātes novērtēšanas un vadīšanas teorētiskos aspektus.
2. Analizēt banku likviditātes novērtēšanas paņēmienus.
3. Novērtēt Latvijas bankas likviditātes koeficientus.
4. Likviditātes stāvokļa analīze Latvijas komercbankās.
Darbas struktūras pamatojums.
Darba struktūra ir izveidota tā:
1. lai izprastu temata būtību un nozīmīgumu Latvijas banku ikdienišķā darbībā;
2. lai izprastu, kas ir likviditāte un kādu lomu tā spēlē.
Petīšanas metodes.
Bakalaura darbā autors izmanto:
statistiskās analīzes, aprēķinot un salīdzīnot Baltijas Tranzītu bankas, Hansabankas, Parekss bankas un Krājbankas tekošās likviditātes koeficientus;
likviditātes stāvokļa analīzi bankās;
bankas likviditātes novērtēšanas ekonomiski-teorētisko analīzi.
Bakalaura darba pētījuma periods. Bakalaura darbā tiek aplūkots periods no 2000. – 2003. g.g. Jo Latvijas ekonomikai bija diezgan veiksmīgs attīstības periods. Notika vairākas pārmaiņas, piemērām, banku kopējie aktīvi pieauga par 28%, noguldījumi – 25%, kredīti – par 51%.
Latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme pieauga līdz 9,9%, bet ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 9,8%. Savukārt OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes bija neparasti zemas( 7,1% īstermiņa darījumiem un 5,6% ilgtermiņa darījumiem ). To noteica gan zemās procentu likmes pasaules finanšu tirgos, gan atsevišķi liela apjoma darījumi ar zemām procentu likmēm iekšzemes tirgū. Latvijas banku piesaistīto noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes gandrīz nemainījās.
Iekšzemes starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 5,4% un OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme – līdz 2,7%. Naudas tirgus procentu likmju indekss RIGIBOR uz nakti izsniegtajiem kredītiem saruka no 6,0% mēneša sākumā līdz 4,8% mēneša beigās.
Kopējais banku aktīvu apjoms 2001. gadā beigās sastādīja 3,5 mld. LVL ( Centrālās Statistikas pārvaldes dati par 2000. – 2002. g.g.). 2003. gadā Latvijas Bankas ieņēmumi sastādā 11,908 mln. Ls, kas ir par 2,5 mln. Ls (17,5%) mazāk nekā 2002. gadā.¹[ www.moscap.ru/news/publications6.shtml]
Tāda veidā, ievērojot visu iepriekšminēto, kā arī bankas sistēmas attīstības tendences, var teikt, ka bankas likviditātes un maksātspējas vadīšanas nepieciešamība pieaug ar katru dienu.
…
