Autore ir izvēlējusies šo tēmu, jo pati kādu laiku ir strādājusi pirmsskolas izglītības iestādē un tāpēc šī tēma autorei ir saistoša. Autore uzskata, ka bērnu tiesību aizsardzības tēma ir nepietiekoši iztirzāta šodienas Latvijas juridiskās zinātnes darbos.
Tēmas aktualitāte: tā ir aktuāla, jo bērnu tiesības ik dienas tiek pārkāptas visdažādākajos veidos. Šādā situācijā valsts institūcijām ir īpaša atbildība izveidot tādu likumu un institūciju sistēmu, kas ir spējīga bērnam palīdzēt un viņu aizsargāt.
Starptautiskā un nacionālā likumdošana nosaka bērnam īpašu statusu sabiedrībā un norāda uz to, ka valstij un sabiedrībai ir nepieciešams īpaši aizsargāt bērnu, jo bērns ir sabiedrības nacionālā vērtība un valsts nākotnes sekmīgas attīstības garants. Bērnība nav sabiedrības nasta, bet gan tās attīstības resurss.
Taču pēdējā laikā mūs satrauc dažādi notikumi, kas liek nopietni domāt par bērna tiesību aizsardzības stāvokli Latvijā, jo no tiesību aizskārumiem un vardarbības ir cietuši daudzi bērni – gan ģimenē, gan tie, kas atrodas valsts aprūpē.
Tajā pat laikā valstī kopš neatkarības atgūšanas ir veiktas vairākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformas, kas ietver apzinātas pārmaiņas likumdošanā, bērnu tiesību aizsardzības institūciju struktūrā un procesos ar mērķi uzlabot darbību bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī izveidot efektīvu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu valsts un pašvaldību līmenī.
Bērnu tiesību aizsardzības jomā tika ratificēti daudzi starptautiskie dokumenti, radīti jauni normatīvie akti, kā arī vairākas reizes veikta likumdošanas pilnveidošana atbilstoši starptautiskajām tiesību normām, nosakot bērna tiesības un pienākumus, bērnu tiesību aizsardzības organizāciju, kā arī valsts un pašvaldību institūciju kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā. Svarīgākie no dokumentiem ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Konvencija par bērna tiesībām un Bērnu tiesību aizsardzības likums. …
