SECINĀJUMI
1. Darbaspēka pieprasījums neatbilst piedāvājumam. Lielākais pieprasījums ir pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem (35% no kopskaita), bet vislielākais piedāvājums (30,4% no kopskaita) ir no cilvēkiem, kuri var veikt mazkvalificētu darbu.
2. Bezdarba līmenis sieviešu vidū ir salīdzinoši augstāks nekā vīriešu vidū, (bezdarbnieku kopskaitā vairāk kā puse ir sievietes t.i. 57,4%). To var izskaidrot ar faktu, ka pat demokrātiskās valstīs vēl pastāv sieviešu diskriminācija, kā arī ar to, ka sievietes un vīrieši ir nodarbināti dažādās nozarēs, kuras atšķirīgi ietekmē cikliskās svārstības vai valdības ieņēmumi.
3. Nodarbinātības politiku valstī realizē Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts aģentūra, kas tika izveidota reorganizējot Nodarbinātības valsts dienestu. Skaļi vai nopietni pārmetumi NVA nevienā masu saziņas līdzeklī nebija atrodami, tādēļ var uzskatīt, ka darbs bezdarba samazināšanā tiek veikts.
4. Ne Latvijā ne ES dalībvalstīs bezdarbs nekad nebūs zem 2% vai nulle. Bezdarbs bija ir un būs jo vienmēr būs cilvēki, kuri nevēlēsies vispār strādāt, būs cilvēki kurus neapmierinās darba samaksa, bet būs cilvēki kuru darba spēja un kvalifikācija neatbilst prasībām, un kā jau noskaidrojām pateicoties bezdarbam netiek paaugstināta inflācija.
5. Latvijā ir zems darba ražīgums jeb produktivitāte. Tas saistīts ar to, ka Latvijas rūpniecības struktūrā dominē tradicionālās nozares ar mazu pievienoto vērtību. Līdz ar to ir mazs darba ražīgums, jo viena cilvēka izstrādātā pievienotā vērtība kokapstrādes gaterī ir grūti salīdzināma ar vērtību, ko rada cilvēks, darbojoties augsto tehnoloģiju jomā.
PRIEKŠLIKUMI
1.Latvijai jāpāriet uz progresīvo tehnoloģiju izmantošanu un samazināt nodarbināto skaitu lauksaimniecībā. To var izdarīt - patreiz lauksaimniecībā strādājošajiem – pārkvalifikācija uz pieprasītām specialitātēm tepat Latvijā vai mazkvalificēts darbs ES vecajās dalībvalstīs.
2.Valdībai ir jāpieņem konstruktīvas izmaiņas likumdošanā par reģionālo atšķirību mazināšanu un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu. Lai to izdarītu beidzot ir jārada stabila uzņēmējdarbības vide (korupcijas iznīdēšana, normatīvo aktu nostabilizēšana) un jāstimulē mazo un vidējo uzņēmumu veidošanu – jo Latvijā tas notiek vislēnāk no visām jaunajām dalībvalstīm. Vēl viens no priekšlikumiem ir ceļu, dzīvojamo telpu un citu nepieciešamo infrastruktūru uzlabošana par paredzamo ES naudu.
3.Latvija nav bagāta ar dažādiem dabas resursiem, tādēļ tās nākotne lielā mērā ir atkarīga no intelektuālajiem resursiem. Latvijas mērķis ir zinoša, erudīta un intelektuāla sabiedrība, kas ir būtiski, ja ņem vērā faktu, ka ES tiecas uz zināšanām balstītu ekonomikas radīšanu un attīstīšanu.
4.Lai mazinātu bezdarbnieku skaitu jauniešu vidū jāsamazina šādi faktori kā: jauniem cilvēkiem parasti ir zemāka kvalifikācija, viņi biežāk aiziet no darba vai arī tiek atbrīvoti pēc darba devēja lēmuma, kā arī viņi atšķiras ar mazāku mobilitāti un pielāgošanās spējām. Daudzi jaunieši ilgstoši uzturas darba tirgū, meklējot savu pirmo darba vietu. Ar šo gadu pie bezdarbniekiem vēl jāpieskaita vairāki tūkstoši jaunieši- bezdarbnieki, kuri izmantos veiktos grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10.pantā, izslēdzot 7.punktu par to, ka “bezdarbnieka statusu neiegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai nav pilna laika studējošais augstskolā” galvenais un noteicošais faktors situācijas uzlabošanai – valsts izglītības politikas maiņa, galveno uzsvaru liekot uz eksaktajiem priekšmetiem izstrādājot jauniešu studiju programmas. Kā arī Lisabonas stratēģijā noteiktā finansējuma piešķiršana pētniecībai un inovācijai.
5.Lai valstī mazinātu nelegālo nodarbinātību nepieciešamā rīcība:
1) skaidrot darbiniekiem viņu darba tiesības un nelegālās nodarbinātības negatīvās sekas, kā arī uzturēt regulāru dialogu ar sociālajiem partneriem, masu medijiem, jo nodarbinātais, kuram nav darba līguma, ir pilnīgi beztiesisks. Ikvienam cilvēkam jāzina, ka, nelegāli strādājot, viņš ir sociāli neaizsargāts darba zaudēšanas, darbā gūtās traumas, saslimšanas, arodslimības vai pensijas vecuma sasniegšanas gadījumā, jo par viņu netiek maksāti nodokļi;
2) palielināt inspektoru skaitu, kas veiktu pārbaudes uzņēmumos, tādējādi uzlabojot kontroli pār darba tiesību normu ievērošanu.
6.Atsaucoties uz ES speciālistu sacīto visperspektīvākie ražošanas sektori Latvijā: informācijas tehnoloģijas, elektronika, inženiermehānika, ķīmiskā un farmaceitiskā industrija, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un tekstilrūpniecība.. Lai gan par Latvijas lielāko tirdzniecības partneri tiek uzskatīta Eiropas Savienība, uzskatu, ka nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst plašo Krievijas tirgu un vispār Austrumus.
…
