Ierobežots ir arī atbalsta līdzekļu lielums. Atbalstu valsts sniedz atkarībā no savām iespējām.
Drauds arī būtu pašvaldības vienaldzība vai pat negatīva attieksme. Šāda attieksme varētu neveicināt biogāzes ražotnes attīstību Iecavas novadā.
Būtisks drauds centralizētajai biogāzes ražotnei ir meteoroloģiskie apstākļi. Iecavas novada uzņēmējdarbība ir balstīta uz lauksaimniecību, ja meteoroloģiskie apstākļi nav labvēlīgi lauksaimniecībai, tad samazinās iegūtās ražas apjomi un samazinās no Iecavas novada uzņēmumiem piegādātā blakusprodukta apjomi. Nelabvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos samazinās arī energokultūru raža lauksaimniekiem. Centralizētajai biogāzes ražotnei nepieciešami lieli apjomi izejvielu biogāzes ražošanai. Samazinoties izejvielu apjomam būtiski var tikt ietekmēta ražotnes spēja atmaksāt kredītus, samaksāt piegādātājiem, un algas darbiniekiem u.c. izmaksas. Biogāzes ražotnei strauji palielinās izdevumi rudens sezonā, jo šajā laikā ir jānorēķinās ar lauksaimniekiem par piegādātājam energokultūrām.
Secinājumi
1. Lielākā daļa pasaules valstu plāno palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Biogāzes ražošanas attīstības potenciāls ir milzīgs, pasaulē šobrīd tiek izmantota neliela daļa šī potenciāla. Pētījumi atklāj aizvien jaunas izejvielas, kas piemērotas biogāzes ražošanai un tehnoloģijas, kas biogāzes ražošanu padara lētāku un efektīvāku. Paredzams, ka nākotnē biogāze spēs lielā mērā aizvietot dabasgāzi.
2. Pētījumā iegūts, ka lielākā daļa Latvijas zemnieku saimniecības ir gatavas audzēt energokultūras, ja tas būs izdevīgi, bet pret biogāzes ražotnes būvniecību saimniecībās izturas visai noraidoši, nepieciešamo lielo investīciju dēļ. Tomēr centralizēta biogāzes ražotne radītu iespēju Latvijā palielināt energokultūru audzēšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
3. Iecavas novads ir piemērota vieta centralizētas biogāzes ražotnes būvniecībai, jo novadā lielos apjomos ir pieejamas nepieciešamās izejvielas. No novada lielāko uzņēmumu A/s „Balticovo”, SIA „Iecavnieks”, „Iecavas spirta rūpnīcas” ražošanas blakusproduktiem var saražot 12 miljonus m3 biogāzes gadā. No saražotā biogāzes daudzuma ir iespējams iegūt vismaz 18 x 106 kWh elektroenerģijas. Ar šādu elektroenerģijas daudzumu ir iespējams nodrošināt 12,5 tūkstošus iedzīvotāju gada garumā, ja viens iedzīvotājs gadā patērē 1440 kWh elektroenerģijas. Papildus uzņēmumu blakusproduktiem arī zemnieku saimniecības energokultūras varētu nodotu biogāzes ražotnē. Savukārt biogāzes ražošanas procesā radušos blakusproduktus var izmantot lauksaimniecības zemju kvalitātes uzlabošanā.…
