Дипломная
Предпринимательство и право
Право
Ceļu satiksmes negadījuma konstatēšanas un izskatīšanas k...2011–2015 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 7 | |
1. | CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMA JĒDZIENS UN VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS | 10 |
1.1. | Jēdziens | 10 |
1.2. | Vispārējs raksturojums | 13 |
2. | TIESĪBAS UN PIENĀKUMI PĒC CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMA | 20 |
2.1. | Ceļu satiksmes dalībnieki | 20 |
2.2. | Trešās personas | 28 |
2.3. | Valsts policijas amatpersonas | 32 |
2.4. | Apdrošinātājs un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs | 41 |
3. | PIERADĪJUMU JĒDZIENS UN NOSTIPRINĀŠANAS KĀRTĪBA | 51 |
3.1. | Jēdziens | 52 |
3.2. | Ceļu satiksmes negadījumā esošo pierādījumu konstatēšana un fiksēšana | 56 |
3.2.1. | Fotografēšana | 57 |
3.2.2. | Paskaidrojumu pieņemšana | 59 |
3.2.3. | Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols | 61 |
3.2.4. | Saskaņotais paziņojums | 64 |
4. | IZDOTO DOKUMENTU JURIDISKA DABA | 67 |
4.1. | Administratīvais akts vai faktiska rīcība | 67 |
4.2. | Valsts policijas amatpersonu izdotie dokumenti | 71 |
4.3. | Apdrošinātāju izdotie dokumenti | 76 |
5. | ADMINISTRATĪVA AKTA APSTRĪDĒŠANA | 78 |
5.1. | Apstrīdēšanas pamats | 78 |
5.2. | Apstrīdēšanas stadija | 79 |
5.3. | Sūdzības iesniegšana un tas saturs | 81 |
5.4. | Prokurora protests | 83 |
5.5. | Iestādes tiesības atcelt tas izdoto apstrīdēto administratīvo aktu | 85 |
5.6. | Pieņemta lēmuma izpildes apturēšana | 86 |
5.7. | Augstāk stāvošas iestādes lēmums | 87 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 89 | |
IZMANTOTAS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 95 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi
1. Pārvietošanas ar transportlīdzekļiem vai bez tiem ārpus jebkuras satiksmei izbūvētas teritorijas (ceļa) nav uzskatāma par piedalīšanos ceļu satiksmē. Bet no esoša tiesiska regulējuma izriet, ka pārvietošanas ar transportlīdzekli ārpus ceļiem, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, tiek uzskatīta par piedalīšanos ceļu satiksmē, kas savukārt neatbilst ceļu satiksmes definīcijai.
2. Nav pieļaujams un ir neloģiski negadījumu, kurš nav saistīts ar ceļu satiksmi, definēt kā ceļu satiksmes negadījumu.
3. Ceļu satiksmes dalībnieki ir ne tikai transportlīdzekļu vadītāji, gājēji un pasažieri, bet arī satiksmes regulētāji un personas, kas veic darbus uz brauktuves. Savukārt, personas kas veic darbus uz ceļa, bet ārpus brauktuves (ietve, velosipēdu ceļš), atrodas gājēju statusā ar no tā izrietošam tiesībām un pienākumiem.
4. Ceļu satiksmes noteikumos iekļauta transportlīdzekļa vadītāja jēdziena precizējums, proti, transportlīdzekļa vadītājs ir persona, kura ir vadījusi transportlīdzekli līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona, ir neveiksmīgs, jo rodas situācija, kad viena persona vienlaicīgi atrodas vairākos ceļu satiksmes dalībnieku statusos.
5. Transportlīdzekļa bojājumi, kuru dēļ tam aizliegts braukt, ir nevajadzīgs nosacījums saskaņota paziņojuma sastādīšanai, kas rada grūtības attiecīgas tiesību normas interpretācijā.
6. Ceļu policijas darbinieki pamatojoties uz Valsts policijas iekšēja normatīva akta ‘’Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskas kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā’’ 94.punktu ar savu rīcību, liedzot transportlīdzekļu vadītājiem sastādīt saskaņoto paziņojumu, ierobežo transportlīdzekļu vadītāju Ceļu satiksmes noteikumos 51. punktā noteiktas tiesības.
7. Normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājs pēc ceļu satiksmes negadījuma tiek atbrīvots no reibuma stāvokļa konstatēšanas pārbaudes.
8. Par vairākiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nav juridiska pamata velosipēda vai mopēda vadītāju saukšanai pie administratīvas atbildības.
9. Transportlīdzekļa vadītājs, kurš atrodas darba tiesiskajās attiecības ar transportlīdzekļa īpašnieku, par ceļu satiksmes negadījuma rezultātā transportlīdzekļa īpašniekam nodarītiem zaudējumiem (darba transportlīdzekļa bojājumi) atbild tikai tad, ja darbinieka rīcībā iekļūstot ceļu satiksmes negadījuma ir saskatāmas rupjas neuzmanības vai ļauna nolūka pazīmes.
…
Darba mērķis - noskaidrot ceļu satiksmes negadījuma konstatēšanas, fiksēšanas un izskatīšanas kārtību, administratīvi tiesisko regulējumu un tajā esošus trūkumus, kā arī sniegt priekšlikumus trūkumu novēršanai. Darba pirmajā nodaļā tika analizēts ceļu satiksmes negadījuma jēdziens, ka arī pievērsta uzmanība satiksmes drošībai, negadījumu veidiem, reģistrācijai un cēloņiem. Otrajā nodaļā pētītas ceļu satiksmes dalībnieku, trešo personu, Valsts policijas amatpersonu un apdrošinātāju tiesības un pienākumi pēc ceļu satiksmes negadījuma. Trešajā nodaļā analizētas pieradīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā un pierādījumu konstatēšanas un nostiprināšanas kārtība. Ceturtajā nodaļā analizēti Valsts policijas un apdrošinātāju izdotie dokumenti. Piektajā nodaļā tika analizēta Valsts policijas amatpersonu administratīvo pārkāpumu procesā ietvaros pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtībā.
Pielikumu nav.
- Ceļu satiksmes negadījuma konstatēšanas un izskatīšanas kārtība
- Ceļu satiksmes negadījumi Latvijā
- Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Pierādījumi civilprocesā
Дипломная для университета81
Оцененный! -
Neatļauta darbība kā saistību rašanās pamats
Дипломная для университета55
Оцененный! -
Iecirkņa inspektora uzdevumi, pienākumi, tiesības transportlīdzekļu vadīšanas apreibinošo vielu iespaidā novēršanā un atklāšanā
Дипломная для университета43
Оцененный! -
Darbinieka saistības darba tiesiskajās attiecībās
Дипломная для университета66
Оцененный! -
Lietvedības nodrošināšana administratīvo pārkāpumu lietās par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem
Дипломная для университета70