Kopsavilkums
Šajā darba daļā tiks dots būtiskāko secinājumu izklāsts, kas autorei radās darba rakstīšanas procesā un ir saistīts ar Krimināllikuma 154.1 un 165.1panta izvērtējumu, kā arī kvalifkācijas noteikšanas problēmu galvenajiem aspektiem. Vienlaikus autore centīsies piedāvāt savus iespējamos risinājumus konkrētam problēmjautājumam, kas galvenokārt izpaudīsies kā grozījumu izdarīšana Krimināllikumā, piedāvājot konkrētu pantu redakcijas, lai krimināllietu kvalifikācijas procesā panāktu pareizu un precīzu Krimināllikumu pantu piemērošanu.
Tātad, autore darba gaitā ir nonākusi pie sekojošiem secinājumiem:
1. Cilvēku tirdzniecības slēptās darbības dēļ nav iespējams statistiski apkopot informāciju par upuriem, tāpēc pasaules praksē tiek izmantota policijas statistika un dažādu avotu aptuvenie aprēķini. Latvijas tiesu praksē pārsvarā ir krimināllietas, kas kvalificētas saskaņā ar KL 165.1pantu, mazāk ar 154.1pantu. Turklāt cilvēku tirdzniecība Latvijas teritorijā galvenokārt izpaužas kā personu iesaistīšana prostitūcijā, nevis verdzībā, piespiedu darba veikšanā, turēšana kalpībā vai citās KL 154.2panta 3.daļā uzskaitītās ekspluatācijas formās.
2. Mūsu valsts Krimināllikumā atbildību par cilvēku tirdzniecību regulē divi panti, kas ieviesti salīdzinoši nesen – 2000.gada 18.maijā tika veikti grozījumi Krimināllikumā, ietverot tajā 165.1 pantu ‘’Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai’’ un 165.2 pantu, kurā tika izskaidrots, ka ar nosūtīšanu jāsaprot jebkāda rīcība, kas veicina legālu vai nelegālu izbraukšanu no valsts vai iebraukšanu valstī, tranzītu vai uzturēšanos ārvalstī. Savukārt, 2002.gada 25.aprīlī Krimināllikums tika papildināts ar 154.1pantu "Cilvēku tirdzniecība" un 154.2 pantu "Cilvēku tirdzniecības jēdziens",7 kura pirmajā daļā ietverts ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās papildu protokola "Par cilvēku tirdzniecības, it sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to" dotais cilvēku tirdzniecības definējums, bet panta trešajā daļā izskaidrots, kas ir ekspluatācija šā panta izpratnē.
3. Latvijā nelielais krimināllietu skaits attiecībā uz cilvēku tirdzniecību izskaidrojams ar vairākām pastāvošajām problēmām, proti, ņemot vērā to, ka tiesu prakse cilvēku tirdzniecības lietās tikai veidojas, organizētās noziedzības pārstāvji ļoti uzmanīgi seko tiesvedībai šajās krimināllietās, šādi noziegumi lielākoties netiek atklāti, jo cietušās personas ir iebiedētas, viņas nevēlas sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm, liecināt tiesā, vai arī saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 96.panta 3.daļu, izmanto savas tiesības un atsakās atzīt sevi par cietušo, jo tām tiek draudēts ar izrēķināšanos, tāpat cietušajiem ir kauns no ģimenes un sabiedrības attieksmes gadījumā, ja tās ir bijušas seksuāli izmantotas, turklāt arī daudzu cietušo liktenis vispār nav zināms.…
