Ievads
Diplomdarba tēmu „Civillietas iztiesāšanas pēc būtības pamataspekti” es izvēlējos, jo aplūkojot minēto tēmu saistībā ar civilprocesuālajām tiesību normām, iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par prasības tiesvedību.
Ar procesuālo tiesību normu palīdzību tiek nodrošināta tiesu vara valstī, jo viena no demokrātiskas valsts pamatievirzēm ir iespēja ikvienam aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā, kā tas ir noteikts mūsu valsts Satversmes 92.pantā. Šī norma, kā arī likuma “Par tiesu varu” 3.pants atbilst tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas paredzētas ANO Vispārējās cilvēku tiesību deklarācijas 10.pantā, Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14.pantā. Kā, analizējot šīs tiesību normas, atzinusi Satversmes tiesa savā 2003.gada 6.novembra sprieduma (1. Nr.2003-(0-01) secinājumu daļas 1.punktā: “Tādējādi tiesības uz taisnīgu tiesu nozīmē arī tiesības uz brīvu pieeju tiesai”.1
Diplomdarba tēmas aktualitāte izpaužas tādā veidā, ka mūsdienu straujās ekonomiskās attīstības laikā, kad arvien vairāk tiek slēgti visdažādākie privāttiesiskie darījumi, nereti rodas dažādi strīdi par noslēgtā darījuma noteikumiem, līdz ar to pusēm nākas griezties tiesā par savu aizskarto un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību. Lai šīs ar likumu nostiprinātās tiesības uz tiesas aizsardzību būtu ne tikai deklaratīvas, t.i., uz papīra, bet tās varētu efektīvi realizēt, nepieciešams izprast, kā darbojas un izpaužas civilprocesuālo tiesību normas, kas regulē prasības tiesvedību.
Diplomdarba mērķis ir apzināt civilprocesuālās tiesību normas, kas regulē prasības celšanu un civillietas izskatīšanu pirmās instances tiesā, sākot ar tādu faktisko apstākļu noskaidrošanu kā prasības jēdziens, to veidi, kā arī izpētīt, kādam jābūt sagatavotajam prasības pieteikumam, lai tas tiktu pieņemts tiesā, tiktu ierosināta civillieta, tā tiktu izskatīta, un pats svarīgākais, lai prasība tiktu apmierināta.
Mērķa sasniegšanai izmantošu Civilprocesa likumu, Civilprocesa likuma komentārus, dažāda veida juridisko literatūru, tai skaitā Dr.jur. Vladimira Bukovska Civīlprocesa mācību grāmatu, jo pirmskara neatkarīgās Latvijas valsts likumdošana un tiesību zinātne ir pamats, uz kura jābalstās mūsdienu Latvijas likumdošanai, tiesu praksei un tiesību zinātnei. Tāpēc arī pirmskara Latvijas tiesību zinātnieku mantojuma apzināšana un izmantošana ir ļoti būtiska mūsdienu Latvijas juridiskās domas veidošanā un attīstībā.
No nesenākas pagātnes autoru darbiem izmantošu J.Rozenberga un I.Briģa izdoto mācību līdzekli - grāmatu „Padomju civilprocesuālās tiesības”, kurā apskatītas tā laika garam atbilstošās civiltiesību tiesību zinātnes atziņas.
Savukārt no ārzemju literatūras izmantošu E.V.Vasiļkovskava, K.I.Mališeva, E.A.Ņefedjeva un citu autoru darbus, kurus apkopojis juridisko zinātņu doktors M.K.Treušnikovs mācību grāmatā „Hrestomātija civilprocesā” (Xрестоматия по гражданскому процессу) un „Padomju civilprocess” (Советский гражданский процесс), A.A.Dobrovoļskova redakcijā. Abas šī mācību grāmata paredzēta juridisko augstskolu un fakultāšu studentiem sekmīgai un padziļinātai civilprocesa teoriju apgūšanai
Kā arī N.M.Gurbatova, M.V.Mezina un N.P.Kudrjašova izdoto palīglīdzekli civillietu sagatavošanai un iztiesāšanai (Справочник по подготовке гражданских дел к с удебному разбирателъству), kurā grafiski un tabulu veidā uzskaitīti visi prasības tiesvedības veidi, uzskaitīti svarīgākie dokumenti, kas iesniedzami kopā ar prasības pieteikumu, kā arī norādīts tiesību normu uzskaitījums, uz kurām nepieciešams atsaukties, lai prasība tiktu izspriesta pēc būtības.
Bez augstāk norādītā izmantošu arī materiālus no tiesu prakses un publikācijas, kas publicētas laikraksta „Latvijas Vēstnesis” pielikumā “Jurista Vārds”.
1. Civilprocess vēsturiskā skatījumā
Mūslaikos, pateicoties savstarpējai ietekmei, visās tiesiskāks valstīs ir nodibinājusies lielākā vai mazākā mērā vienāda procesuālā kārtība, kādā persona var griezties tiesā savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai tiesā, kas pakāpeniski izveidojusies vēsturiskās attīstības gaitā.
Romiešu process atstājis lielu iespaidu vispirms uz Itāliju, no kurienes tas, sakarā ar kanoniskajām tiesībā, izplatījās Vācijā, tāpat arī Francijā un Anglijā. Šajās valstīs, nacionālo un īpatnējo vēsturisko momentu ietekmēts, civilo tiesību process izveidojās dažādi. Beidzot franču 1806.gada “Code de procedure civile”, pateicoties Napoleona uzvarām, atstāja lielu iespaidu ne vien vācu valstīs, bet arī Krievijā, no kurienes process tika patapināts ar dažiem nelieliem pārgrozījumiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā.2
…
