SECINĀJUMI
1. Iepazīstoties un izvērtējot literatūru par izglītības veidiem, iespējām un ekoloģisko pieeju, kā arī izvērtējot maģistratūras studiju laikā iegūtās zināšanas un atziņas, konstatēts, ka teorijām, mācību procesam un pedagoģiskās pieejas izvēlei ir nozīmīga loma pacientu aprūpē, zināšanu, prasmju apguvē un izprašanā, līdz ar to arī kvalitatīvākā pašaprūpes veikšanā, kas ir hronisku slimību viens no galvenajiem priekšnoteikumiem.
2. Latvijā nav vienotas mācību programmas. Katrā Latvijas slimnīcā un ambulatorā iestādē mācības notiek atšķirīgi, vadoties pēc vadlīnijām un medicīnas darbinieku profesionalitāti. Līdz ar to, pacienti ne vienmēr ir saņēmuši informāciju par savu slimību un veselības saglabāšanu pietiekamā daudzumā un kvalitātē.
3. Apkopojot un izanalizējot CD pacientu sniegtās atbildes uz jautājumiem un novērojot pacientus darbībā, tika konstatēts, ka nepieciešams komplicēts uz profilaksi un veselības saglabāšanu virzīts mācību materiāls, kurš ne tikai sniegtu informāciju, bet attīstītu arī izpratni par slimību, tās komplikācijām un veidiem, kā slimības attīstību un komplikācijas aizkavēt. Tātad, ievērot veselīgu dzīvesveidu un propagandēt to apkārtējiem.
4. Analizējot programmu un tās īstenošanas rezultātus, konstatēts, ka programma darbojas labi. Lielākā daļa pacientu pēc programmas savas zināšanas bija uzlabojuši dažādos pašaprūpes veikšanai svarīgos jautajumos un kopā ar jaunu zināšanu un prasmju iegūšanu ceļas arī pacientu pašvērtējums, uzlabojas dzīves kvalitāte.
5. Apkopojot un izvērtējot pacientu un ekspertu atbildes un ieteikumus, konstatēts, ka programma jāpapildina un jāuzlabo. Daži eksperti, endokrinologi un medicīnas profesori ir piekrituši padalīties ar savām zināšanām un padomiem, lai programmu un mācību materiālu uzlabotu. Daži ieteikumi, jau ir ņemti vērā, programma un mācību materiāls tika papildināti ar profesores Gaļinas Biksones ieteikumiem attiecībā uz medikamentozo aprūpi.
6. Ņemot vērā apkopotos datus, liela daļa pacientu (16 no 21), tāpat kā ekspertu (4 no 5) priekšroku dod praktiskām darbībām, kas ir svarīgi, tomēr nepietiekami, kvalitatīvai pašaprūpei. Apskatot CD pacientu skaitlisko pieaugumu, jāsecina, ka pašreizējā apmācība ir nepietiekama. Ir jāveicina ne tikai CD mācību programmu ieviešana praksē, bet visas sabiedrības neuzspiesta izglītošana, sākot jau ar skolu.
7. Nepieciešama personāla tālākizglītība par zināšanu un prasmju sniegšanu pacientiem.
8. Nepieciešama veselības mācības izpēte skolās.
…
