Dabas resursu nodoklis / Дипломная / Экономика / ID: 678444

21,48 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:678444

Автор: rozlapina (1)

Оценка:

Опубликованно: 25.04.2007.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 25 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	ANNOTATION	9
	SAĪSINĀJUMU UN NOSACĪTO APZĪMĒJUMU SARAKSTS	12
1.1.	Dabas resursu nodoklis, tā skaidrojums, vispārīgs raksturojums	13
	Autors uzskata, ka patreizējā dabas resursa nodokļa uzskaite un maksāšanas kārtība ir ērtāka un saprotamāka uzņēmumu darbiniekiem un vadībai, kuri veic šī nodokļa uzskaiti un veic atbilstošās saimnieciskās darbības. Daudzos uzņēmumos tiek pieņemti darbā atsevišķi darbinieki, kuri veic tieši ievestās preces uzskaiti, ievestā iepakojuma uzskaiti un izmantojot dažādas uzskaites datorprogrammas spēj uzņēmumā paši aprēķināt visus ar ievesto preču saistītos izdevumus un nodokļus	19
	Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, dabas resursu nodokli katrs uzņēmums maksāja muitas kontroles punktā, caur kuru tika ievestas preces vai arī tās iepakojums no citām pasaules valstīm. Likuma izstrādes sākumā Latvijas likumdošanā netika detalizēti uzskaitīta dabas resursu ieguves un uzskaites kārtība, kāda tā ir definēta likumā par dabas resursa nodokli mūsdienās	20
	1990. gada 12. decembra izsludinātais likums „Par dabas resursu nodokli” Latvijas Republikā paredzēja aplikt ar nodokli tos uzņēmumus, kuri iesaistīja savā saimnieciskajā darbībā dabas resursus, vai arī piesārņojošo vielu ievadīšanu vai noplūdi dabas vidē. Nodokli bija jāmaksā tām personām un uzņēmumiem, kuras jebkādā veidā faktiski izmantoja dabas resursus un vides piesārņojumu, kuru apjomu noteica pēc attiecīgās uzskaites datiem, lietošanas atļaujām, patēriņa vai limitos noteiktajām prasībām. Dabas resursu izmantošanu kontrolēja LR Vides aizsardzības komiteja. Uzskaitītās toksiskās vai mazāk toksiskās vielas bija samērā nedaudz, jo to noteica pēc saturošo vielu komponentdaļām, nevis pēc preces kopumā	20
	Pēc autora domām, šajā laikā Latvijas Republikā tika ievestas daudz vairāk videi kaitīgo preču nekā tika norādīts un izstrādāts likumā. Nākamā likuma pārstrādāšana un pārskatīšana notika pēc stipri ilgāka laika – 1995. gada 4.oktobrī, kad likums stājās spēkā tikai 1996. gadā. Tas varēja būtiski ietekmēt valsts nodokļu ieņēmumus budžetā, jo kā ir zināms, lielāko daļu valsts budžeta ieņēmumu sastāda tieši nodokļu maksātāju iemaksātie nodokļi	20
	Nodokļu piemērojamības likmes par dabas resursu ieguvi un tās veidiem (Ls uz vienību)	22
	Nr.p.k.	22
	Resursu veids	22
	Mērvienība	22
	Likme (Ls)	22
	Augsne	22
	m3	22
	0.20	22
	Smilšmāls un mālsmilts	22
	m3	22
	0.01	22
	Smilts būvniecībai	22
	m3	22
	0.05	22
	Pazemes ūdeņi	22
	m3	22
	0.01	22
	Virszemes ūdeņi	22
	m3	22
	0.002	22
	Ārstnieciskie minerālūdeņi	22
	m3	22
	0.10	22
	Galda minerālūdeņi	22
	m3	22
	0.15	22
	Minerāleļļas	22
	litrs	22
	0.02	22
	Vienreiz lietojamie plastmasas trauki un galda piederumi	22
	50% no vērtības latos	22
	procentuālā likme	22
	Stikla lauskas	22
	kg	22
	0.04	22
	Datu avots: Likums „Par dabas resursu nodokli” 1996.gada 1. janvāris	22
	Precēm vai produktiem, kuriem nodokļa aprēķināšanai par mērvienību noteikta to vērtība latos, nodokļa likmi aprēķina procentos no to realizācijas cenas vai muitas vērtības un ievedmuitas nodokļa kopsummas	22
	Dabas resursu nodoklis tiek aprēķināts pēc divām metodēm	22
	Likums paredz, ka nodokļu maksātāji, kuri importa operācijās izmanto muitas noliktavas, dabas resursu nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu aprēķina un maksā reizi ceturksnī. Nodokli par videi kaitīgu preču ievešanu maksā uz robeža	24
	Pēc autora domām, parasti te rodas problēmas un neapmierinātība tieši uzņēmumiem ar muitas iestādēm, brīdī kad preces tiek ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā, jo visi saistošie nodokļi par kaitīgām precēm un iepakojumu ir jānomaksā, kad preces tiek ievestas brīvam apgrozījumam muitas zonā. Bieži vien uzņēmumiem liekas, ka nav nozīmes, kāda informācija tiek uzrādīta muitas deklarēšanas dokumentos par ievesto preci un tās iepakojumu – svaru, veidu, izmantoto materiālu, vai vērtību, kaut arī tā nesakrīt ar kravas pavaddokumentiem. Daudzi uzņēmumu vadītāji algo atsevišķi vienu darbinieku, kas veiktu šīs muitošanas funkcijas, līdz ar to nevēloties iedziļināties detaļās par iesniedzamo informāciju, uzrādot tikai bruto svaru, vai tikai vietu skaitu un iepakojuma veidu, neiedziļinoties detaļās. Tomēr uzņēmumu vadībai jāizvērtē, ka informācija nepieciešama, lai varētu piemērot kādu no aprēķināšanas metodēm tādā gadījumā, ja ir iespēja nodrošināt nepieciešamo dokumentu pieejamību. Visi izdevumi, kas saistīti ar nodokļiem tiek uzskaitīti uzņēmumu izdevumos, bet samaksātās soda naudas tiek atskaitītas no uzņēmuma peļņas	24
	Tālāk nodokļa aprēķināšanu nosaka likums “Par dabas resursu nodokli”, bet aprēķinu un nomaksas kartību nosaka pēc MK noteikumiem Nr. 244 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kartība” , kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā	25
	Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas dabas resursu nodoklis tiek piemērots jau kopš 1991. gada. Gāja laiks un, ņemot vērā straujās izmaiņas valstī, radās nepieciešamība minēto likumu pārstrādāt, kur 1995. gadā tika pieņemts jauns likums. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, bija nepieciešams pārstrādāt likumu „Par dabas resursu nodokli”, lai tas atbilstu Eiropas Savienības starptautiskajām prasībām. Dabas resursu nodokļa mērķi nosprausti likuma Dabas resursu nodokļa likuma 2. pantā. Būtībā pants atbild uz jautājumu, kā dabas resursu nodoklis ietekmē atsevišķus sektorus vides aizsardzībā un vai tas ir pietiekams, lai veicinātu videi draudzīgu domāšanu dažādām sabiedrības mērķauditorijām	31
	Vides aizsardzības sistēma pēdējos desmit gados ir attīstījusies ļoti strauji. Latvijas valsts normatīvajos aktos ir pārņemtas Eiropas Savienības direktīvu prasības, obligātas kļuvušas ir arī Eiropas Savienības regulu prasības. Jāatzīmē, ka vides aizsardzības jomā šo normatīvo dokumentu ir ļoti daudz. Līdz ar to daudzi ar dabas resursu lietošanu un vides piesārņošanu saistītie jautājumi ir precīzi definēti un noteiktas īpašas prasības darbībām, kas skar vidi, kurā mēs dzīvojam. Tāpēc, lai likums „Par dabas resursu nodokli” būtu precīzi saskaņots ar pārējiem vides tiesību aktiem, tika izstrādāts un 2005. gada decembrī Saeima pieņēma jaunu „Dabas resursu nodokļa” likumu	31
	Jaunajā likumā ir noteikti subjekti, ar nodokli apliekamie objekti, nodokļu likmes, nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, atbrīvojumi no nodokļu maksāšanas, un ieņēmumi no dabas resursu nodokļa maksājumiem sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Atšķirībā no likuma „Par dabas resursu nodokli” jaunajā likumā vairs nav iekļauts tiesisks regulējums par Latvijas vides aizsardzības fondu	31
	Vides ministrija ir atkārtoti publicējusi jauno likuma „Par dabas resursu nodokli” projektu. Svarīgākās izmaiņas likumprojektā attiecas uz nodokļa likmēm – tās tiks palielinātas (tās tomēr būs zemākas nekā bija norādītas 8. jūnijā publicētajā likumprojektā). Tiek plānots ieviest jaunas likmes par videi kaitīgām precēm, t.sk. elektriskām un elektroniskām precēm	31
	Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus	31
	Turpretim finanšu līdzekļi ir tādi līdzekļi, kurus uzņēmums iegulda, lai iegādātos preces, saistībā ar uzņēmuma pamatdarbībai. Tās var būt gan pārstrādei nepieciešamās ķīmiskās vielas, vai arī dažādas cita veida preces	51
	Nodokļu likmes par ūdeņu resursu ieguvi	51
	Datu avots: Likums „Dabas resursu nodokļa likums” no 2006.gada 1. janvāra	51
3.	Noteikts arī, ka nodokli nemaksās, ja nodokļa maksātājs realizē vai piedalās nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmās, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmās vai videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmās. Subsīdijas par videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju un pārstrādi, tiks maksātas līdz 2006. gada jūlijam	53
4.	Grozītas ir likmes par ūdeņu resursu ieguvi, nosakot nodokļa likmes ne tikai atkarībā no to izmantošanas veida, bet arī atbilstoši resursa kvalitātei	53
5.	Pakāpeniski tiks paaugstinātas likmes par preču un izstrādājumu iepakojumu, jo noteikts, ka nodokļu maksātāji, kuri realizēs ražotāja atbildības principu un nodrošinās izlietotā iepakojuma reģenerāciju atbilstoši valsts noteiktajiem apjomiem, sākot ar 2007. gadu varēs nemaksāt nodokli	53
6.	Nav mainītas nodokļu likmes par piesārņojuma emisiju (novadīšanu) gaisā un ūdeņos, par transportlīdzekļiem un radioaktīvām vielām	53
	Lai aizsargātu apkārtējo vidi, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānodrošina elektrisko un elektronisko preču atkritumu savākšana un pārstrāde. ES direktīva 2002/96/EK paredz noteikumus, kas skar tieši šīs preču grupas. Saskaņā ar to tirgotājiem būs jāpieņem lietotas preces un jāparedz finanses to pārstrādei	53
	Konstatēt, vai uzņēmums apsaimnieko iepakojumu var pēc VID un vides inspektoru pārbaužu rezultātiem. Tāpēc ir nozīmīgi iepakojuma uzskaiti un DRN maksājumus veikt precīzi. Ja uzņēmums pats veic iepakojuma apsaimniekošanu, būtiski ir pareizi sakārtot ar iepakojuma plūsmu un apsaimniekošanu saistīto iekšējo dokumentāciju. Uzņēmuma rīcībā ir jābūt iepakojuma apsaimniekošanas aktiem. Sadarbojoties ar tādiem uzņēmumiem kā, piemēram, Zaļais Punkts, Zaļo josta, uzņēmumam tiks nodrošināta visa nepieciešamā dokumentācija par iepakojuma apsaimniekošanu	58
	Par iepakojuma savākšanu un atkārtotu izmantošanu ir samaksājis preces importētājs. Otrreizējā pārstrādē ir divu veidu marķējumi: vienas, kas ir uz precēm un tās var pārstrādāt otrreiz, un marķējums, kas norāda, ka prece un/vai tās iepakojums var tikt ir daļēji vai pilnīgi ražots no pārstrādāta materiāla. Lai nodrošinātu ziņojuma par saražotā, eksportētā vai importētā iepakojuma apjomu un veidiem, kā arī par izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem atbilstību valstiskā līmenī Eiropas Komisijas prasībām, pagājušā gada beigās tika pieņemti jauni noteikumi. Šie noteikumi nosaka, ka iepakotājiem pārskati par izlietotā iepakojuma savākšanu un resursu atgūšanas apjomiem un veidiem jāiesniedz reģionālās vides pārvaldēs atbilstoši šo noteikumu 2. un 3. pielikumam	62
	Salīdzinot jaunos noteikumus ar vecajiem, pēc autora domām, jaunās veidlapas aizpildīšana ir kļuvusi vienkāršāka un vieglāk aizpildāma, jo netiek vairs prasīts izdalīt primāro, sekundāro iepakojumu no transporta iepakojuma, jāuzrāda ir par periodu kopējais izlietotā iepakojuma apjoms	63
2.1.	attēls Dabas resursa piemērošanas kārtība par iepakojumu	63
	Datu avots: SIA Zaļā Josta apkopojošie dati	63
	Latvijā ir līgumsabiedrības, kas nodarbojas ar iepakojuma pārstrādes jautājumiem, un tās ir: SIA Zaļā Josta, Latvijas Zaļais Punkts, kur pēdējais ir starptautisks uzņēmums un darbojas daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs, organizējot un nodrošinot apsaimniekošanas pakalpojumus uzņēmumiem	63
2.1.	Iepakojuma izlietojuma dinamikas analīze Latvijā	65
	Latvijā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas politiku izstrādā un ievieš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Latvijā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas politika tiek īstenota saskaņā ar „Vides aizsardzības politikas plānu”. Šis plāns ir balstīts uz Latvijas vides aizsardzības politiku un tās izstrādāšanu, identificējot visas ar vides aizsardzību saistītās jomas un uzskaita svarīgākās problēmas vides saglabāšanā. Attiecībā uz izlietot iepakojumu un sadzīves atkritumiem vispār, šajā plānā ir minēta to nepietiekošā pārstrādes jauda un samazināšanās industriālo izmaiņu rezultātā, kā arī neeksistējošas vai neefektīvas izlietotā iepakojuma savākšanas sistēmas, kuru modernizācija un jaunu sistēmu ieviešana ir paredzēta tuvākajā nākotnē ieviešot Latvijā ES direktīvu prasības. Papildus uzmanība būtu jāpievērš pieaugošajai izlietotā iepakojuma plūsmai, kuras pamatā ir dažādu preču patēriņa pieaugums kā industriālajā, tā arī plaša patēriņa precēm, kā rezultātā palielinās izmantotā iepakojuma apjoms. Svarīgākie mērķi, kas ir jāsasniedz līdz 2007. gadam, būtu:	65
	1)ES attiecīgo normatīvo aktu adaptācija un harmonizācija Latvijas Republikas normatīvajos aktos	65
	2)iepakojuma plūsmas datu bāzes izveidošana un tās uzturēšana	65
	3)kopējā izlietotā iepakojuma 50% reģenerācija un vismaz 15% pārstrādes līmenis	65
	4)efektīva izlietotā iepakojuma savākšanas sistēmas ieviešana Latvijā kopumā	65
	5)dažādu iepakojuma materiālu pārstrādes jaudu palielināšana un attīstīšana	65
	Attīstoties Latvijas ekonomikai un iedzīvotāju pirktspējai, kā atbildes reakcija seko pieaugošais importa apjoms Latvijas teritorijā. Diemžēl līdz ar preču patēriņa apjoma pieaugumu sagaidāms arī izlietotā iepakojuma apjoma pieaugums, turklāt lielākā daļa šī iepakojuma netiek pakļauta otrreizējai pārstrādei	65
	Vadoties pēc pētījuma rezultātiem, kopējais ikgadējais izlietotā iepakojuma līmenis 1998. gadā sasniedza 117,896 tonnas. Procentuāli izlietotā iepakojuma apjomu veido 40% - stikls, 29% - papīrs, 19% - polimēri, 5% - koksne, 4% - metāli, un 3% - kompozītmateriāli un citu veidu materiāli. 1998. gadā aptuveni 10% no gadā izlietotā stikla iepakojuma apjoma, 10% koksnes iepakojuma, kā arī polimēru materiālu iepakojuma identificējami kā materiāli, kas izmantoti atkārtoti. Kā redzams pēc pētījuma rezultātiem, kopumā otrreizējai pārstrādei netika pakļauti lielākā daļa iepakojumu materiālu apjoma	65
	Iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā un ar to saistīto problēmu risināšanā ražotāji sāka iesaistīties 1997.gadā, kad VARAM un Latvijas Iepakojuma asociācija noslēdza līgumu par sadarbību iepakojuma likumdošanas izstrādē un pilnveidošanā	66
2.2.	tabula	66
	Iepakojuma atkritumu apjoms un tā struktūra 1998.gadā	66
	Materiāls	66
	Apjoms tonnās	66
	Procentuāli	66
	Stikls	66
	47,209	66
	40 %	66
	Papīrs, kartons	66
	34,435	66
	29 %	66
	Polimēri	66
	22,012	66
	19 %	66
	Koks	66
	5,737	66
	5 %	66
	Metāli	66
	4,707	66
	4 %	66
	Kompozītmateriāli un citi	66
	3,796	66
	3 %	66
	Kopā:	66
	100 %	66
	Datu avots: Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati	66
2.2.	attēls Izmaksu novērtējums EUR (eiro) naudas vienībās pa gadiem	67
	Datu avots: Latvijas Iepakojuma Asociācijas dati	67
2.3.	attēls Resursu atgūšana un materiālu pārstrādes mērķi	68
	Datu avots: Latvijas Iepakojuma sertifikācijas centrs	68
	To konstatē pēc VID un vides inspektoru pārbaužu rezultātiem. Tāpēc ir nozīmīgi iepakojuma uzskaiti un DRN maksājumus veikt precīzi. Ja uzņēmums pats veic iepakojuma apsaimniekošanu, būtiski ir pareizi sakārtot ar iepakojuma plūsmu un apsaimniekošanu saistīto iekšējo dokumentāciju. Uzņēmuma rīcībā ir jābūt iepakojuma apsaimniekošanas aktiem	69
2.2.	Uzņēmumu sadarbība ar apsaimniekošanas organizācijām	70
	Latvijā LZP ir organizācija, kas ievieš un koordinē izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu, palīdzot uzņēmumiem pildīt iepakojuma likuma prasības par to savākšanu un pārstrādi. LZP ir viena no pirmajām organizācijām, kas uzsāka savu darbību Austrumeiropas valstīs, un Latvijā tā ir dibināta 2000. gadā, ņemot līdzdalību starptautiska mēroga organizācijā kā Pro Europe. Tā sniedz iespēju iegūt citu valstu pieredzi, kā arī saskaņot Latvijas sistēmas darbību, lai atvieglotu brīvo tirdzniecību starp valstīm	70
	Latvijas uzņēmumi, kuri piekrituši iepakojamo materiālu apsaimniekošanu nodot kādai no organizācijām, kas veic iepakojamo materiālu apsaimniekošanas programmas, saskaņā ar Vides ministrijas apstiprinājumu. AS Latvijas Zaļais punkts par 2004. gada rezultātiem paziņoja, ka klientu skaita ziņa ir jau sasniegti 756 uzņēmumi, kas ir par 66% vairāk nekā salīdzinājumā ar 2003. gadu. LZP 2005. gadā bija uzsācis kopējo projektu ar uzņēmumiem par eksportu uz citām valstīm un noslēdza savstarpējos līgumus par iepakojuma apsaimniekošanu tajās, un tās ir: Igaunija, Lietuva, Bulgārija, Austrija, Vācija, Čehija, Ungārija, Slovēnija, Slovākija, Īrija, un citas valstis	70
4.1.	Iepakojuma uzskaite SIA „Brenntag Latvia”	88
5.	Dabas resursu nodokļa uzskaite SIA „Mevasta”	92
	SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI	97

Фрагмент работы

Pasaules prakse liecina, ka ekonomiskā izaugsme un rūpes par apkārtējo vidi ir ļoti nozīmīgas. Nozīmīga ir kļuvusi globālā sasilšana un tās radītās problēmas, kas var atspoguļoties jau tuvākajā nākotnē. Tāpēc, visas pasaules valstis arvien vairāk pievēršas tieši jautājumam par apkārtējo vidi, tās saglabāšanu un uzturēšanu, lai nākotnē izvairītos no lielākām globālām katastrofām.
Latvijas Republikai saistošās un pašlaik dominējošās ir Eiropas Savienības izstrādātās direktīvas, kas arvien vairāk nostiprina likumisko spēku un Latvija nav izņēmums dažādu nodokļu pilnveidošanā, kur viens no tiem ir dabas resursu nodoklis un tā uzskaite, arī savas nodokļu sistēmas izveidē, jo nodokļu sistēmas radušās jau vecā senatnē, kad tapa pirmie valstiskie veidojumi.
Samērojot Latvijas iekšzemes kopproduktu ar nodokļu summu budžeta ieņēmumu daļā, var novērot, ka Latvijā ir mērena nodokļu sistēma: katrs nodokļu maksātājs budžetā vidēji iemaksā 30% savu ienākumu. Turklāt daudzveidīgā nodokļu likmju, atvieglojumu un atlaižu sistēma ļauj ikvienam nodokļu maksātājam izraudzīties optimālu darbības un savu līdzekļu izmantošanas sfēru. Vieni izvēlas atvieglotu nodokļu sistēmu un maksā budžetā nepilnu daļu no noteiktajiem nodokļu summu ienākumiem, citi atdod budžetam gandrīz divas trešdaļas savu ienākumu, jo darbojas jomā, kur ir augsti nodokļi, piemēram, akcīzes nodoklis, un stingra valsts kontrole.
Nodokļi kopumā dalās tiešajos un netiešajos. Dabas resursu nodoklis pieder pie tiešajiem nodokļiem. Tas nozīmē, ka šos nodokļus budžetā maksā ar nodokļiem apliekamā objekta īpašnieks, dotajā gadījumā dabas resursu nodokli – uzņēmējs, kas dabas resursus izmanto savā uzņēmuma saimnieciskajā darbībā vai savas saimnieciskās darbības rezultātā piesārņo vidi. Nodokļu likmes dažādos gadījumos ir diferencētas un atkarīgas no apliekamā objekta veida.
Aplūkojot dabas resursu nodokļa mērķi, tā objektus, nodokļa atlaides uzņēmējiem un grūtības praksē, ar kādām sastopas nodokļu maksātāji aprēķinot dabas resursu nodokli, darbā tiek parādīta šī nodokļa nozīmība un nepieciešamība attiecīgajām likumdošanas iestādēm piestrādāt pie nepilnībām.
Dabas resursu nodokli plašākā nozīmē var definēt kā kapitāla ieguldīšanu uzņēmuma darbībā. Šaurākā nozīmē, dabas resursa nodoklis ir sava veida kapitālieguldījums uzņēmumā, tā ražošanas vai tehnoloģisko iekārtu attīstībā, uzņēmējdarbībā vai cita veida darbībā ar mērķi gūt peļņu no šiem ieguldījumiem.
Kopš 1990. gada, kad tika izstrādāts pirmais likums par dabas resursu nodokļa piemērošanu un pieņemts Saeimā par spēkā esošu. Tā nozīmīgums gan uzņēmumu darbībā, gan valsts ieņēmumu palielināšanai ar gadiem ir krietni pilnveidots, taču Latvijas politiskā un ekonomiskā vide pēc 2004.gada 1.maija, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, ir mainījusies.
Maģistra darba mērķis ir analizēt un paradīt dabas resursu nodokļa ietekmi uz Latvijas uzņēmumu ekonomisko faktoru kopumu, kā arī noteikt iespējamos ietekmēšanas faktorus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un mūsdienās.
Maģistra darbā izvirzītie uzdevumi saistīti ar nodokļa uzskaites būtību gan no teorētiskā aspekta, gan praktiskā, vietējā un starptautiskā līmenī; izpētītas valsts noteiktās prasības un likumdošana, kura attiecas uz dažādiem uzņēmumiem un to darbību, definējot problēmas, ar kurām saskaras uzņēmēji; analizētas standartu prasības novērtējot tās; izpētīt ar dabas resursu nodokli saistītās galvenās uzņēmējdarbības nozares. …

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −42,96 €