SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Bakalaura darba izstrādāšanas gaitā autors ir nonācis pie šādiem secinājumiem:
1. Migrācijas procesi notiek nepārtraukti un ir saistīti ar dažādiem cēloņiem un sekām, svarīgākās no kurām ir ekonomiskas efekts jeb ietekme uz valsts tautsaimniecību, kuras īpaši svarīgs aspekts ir darbaspēka migrācija.
2. Starpvalstu darbaspēka migrācijas galvenais ekonomiskai cēlonis ir atškirības darba samaksā starp dažādām vasltīm, ko nosaka valstu atšķirības attīstības līmeņos.
3. Gan darbaspēku ekportētājvalstīm, gan importētājvalstīm ir savi ieguvumi un zaudējumi no starptautiskās migrācijas, taču iespējamos rezultātus pirmām kārtām ir jāņem vērā pašiem migrantiem, jo tie ir saistīti ne tikai ar organizatoriskā, tiesiskā rakstura grūtībām, bet arī ar psiholoģiskās adaptācijas grūtībām, kā arī materiālo stāvokli.
4. Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, ir saistoši Eiropas Savienības tiesību akti, direktīvas, regulas un politika kopumā, tāpēc arī Eiropas Savienības politika tieši ietekmē Latvijas likumdošanu attiecībā uz migrāciju.
5. Latvijas imigrācijas politika balstās uz kopējo ES politiku pret trešajām valstīm un arī nav vērsta uz ES dalībvalstu brīva darbaspēka piesaisti.
6. Valsts institūciju sniegtie dati par Latvijas iedzīvotājiem ārzemēs neveido kopēju priekšstatu par izbraukušo Latvijas iedzīvotāju skaitu, tādēļ, lai nodrošinātu situācijas kvalitatīvu vērtējumu, nepieciešama valsts institūciju ciešāka sadarbība, lai reģistru dati būtu precīzāki.
7. Galvenie faktori, kas ietekmē Latvijas darbaspēka lēmumu braukt uz ārzemēm, ir ar darbu samaksu un apstākļiem saistīti faktori, līdz ar ko var secināt, ka liela iedzīvotāju daļa aizbrauc darba meklējumos un tas, savukārt, apdraud ekonomisko situāciju valstī.
8. 2009. gadā no 71 valsts uz dzīvi Latvijā ieradās 2688 cilvēki, kas ir par 22,4% mazāk, salīdzinot ar 2008.gadu, bet uz pastāvīgu dzīvi 92 pasaules valstīs devās 7388 cilvēki, kas ir par 22,9% vairāk nekā 2008.gadā, turklāt 2009.gadā starptautiskajā imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 54,9%, bet emigrācijas plūsmā - 55,7%.
9. Lielākais Latvijas ilgtermiņa emigrantu skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija 2006. gadā, kā arī 2008. un 2009. gadā – atbilstoši 2,3, 2,65 un 3,28 cilvēku, līdz ar ko emigrācijas procesi pastiprina valsts demogrāfiskā stāvokļa problēmu.
10. Latvijas viesstrādnieku raksturs ir vairāk pagaidu nekā ilglaicīgs, atbrauc diezgan kvalificēts darbaspēks, kas strādā tajās nozarēs, kurās Latvijas iedzīvotājiem trūkst zināšanu un iemaņu, kā arī liela ārzemnieku daļa strādā par vadītājiem, ko var izskaidrot ar lielu ārzemju uzņēmumu skaitu valstī.
11. Latvijas imigrantu mērķis 48% gadījumos ir ģimenes apvienošana, studijas – 21% un darbs – 19%, kas nozīmē, ka imigrācijas plūsmas uz Latviju lielākajā daļā gadījumos nav saistīta ar darbaspēka pieplūdi.
12. Lai nopelnītu vairāk nekā Latvijā, emigranti devušies uz Lielbritāniju, Īriju un ASV, savukārt, uz Vāciju un Krieviju dodas strādāt tāpēc, ka turp nosūtīti no darbavietas un/vai piedāvāts darbs specialitātē, kā arī lielākas karjeras iespējas.
13. Latvijas studenti, kas apgūst profesiju ārvalstīs, vienlaicīgi ar kvalitatīvas izglītības iegūšanu uzlabo arī savas svešvalodu zināšanas, kas pozitīvi ietekmē viņu konkurētspēju, taču, ilgi uzturoties ārzemēs, tie tērē savus naudas līdzekļus citā valstī un palielina citas valsts IKP, turklāt šai tendencei var būt ilglaicīgs raksturs.
14. Turmākajos gados valstī varētu samazināties bezdarba līmenis, taču to, galvenokārt, noteiks ekonomiski aktīvo emigrācijas rezultātā iedzīvotāju skaita samazināšanās nevis nodarbinātības pieaugums.
…
