Pateicoties datoru tehnoloģiju ļoti straujajai attīstībai, arī skolās un visā mācību procesā datortehnoloģijas ienāk ļoti ātri un informātikas priekšmets, balstoties uz Izglītības likumu par pamatizglītības obligāto mācību priekšmetu saturu, tiek pasniegts jau pamatskolas klasēs.[1] Tāpat Izglītības likumā ir minēts, ka lietišķā informātika ir obligāts priekšmets visās izglītības programmās, kā arī izglītojamiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas. [2] Tieši pateicoties šai attīstībai, arvien populārākas kļūst mācību metodes, kas lielākā vai mazākā mērā saistītas ar Interneta izmantošanu. Plašajā tīmeklī šodien ir iespējams atrast praktiski visu, kas nepieciešams skolotāja darbā – mācību materiālus, uzdevumus, ieskaisu paraugus un lietojumprogrammas, kas noder un palīdz skolotājam gan mācīt, gan kontaktēties ar skolēniem. Lai nodrošinātu pieeju Internetam un informācijas apmaiņu starp skolotājiem, skolēniem, administratīvajiem darbiniekiem, atrodoties dažādos Latvijas nostūros, ir nepieciešams vienots datortīkls. Tas arī noteica tēmas izvēli – datortīkli – ne tikai skolās, bet kopumā ņemot, to struktūras, uzbūves un darbības principu izpēte.
Šodien datortehnoloģijas ir ienākušas ne tikai informātikas priekšmetā. Datorus var izmantot gandrīz jebkurā priekšmetā, it īpaši izmantojot uzraudzības un attālās vadīšanas programmu “NetOp Teacher”, par kuru tiks pastāstīts un aprakstīts šajā darbā. Šī programma ir īpaši noderīga, strādājot ar skolēniem, kuriem ir īpašas vajadzības, piemēram, kurlmēmiem bērniem. Pašlaik uzraudzības un attālās vadīšanas programma “NetOp Teacher” netiek plaši pielietota Latvijas skolās nepietiekamas informācijas dēļ. Tie skolotājii, kuri savā darbā izmanto “NetOp Teacher”, iespēju robežās mēģina sadarboties un mainīties pieredzē ar saviem kolēģiem.
Diplomdarba mērķis:
Izpētīt uzraudzības un attālās vadīšanas programmas “NetOp Teacher” izmantošanas iespējas un lietderību mācību procesā.
Pētnieciskais jautājums:
Kā uzraudzības un attālās vadīšanas programma “NetOp Teacher” tiek izmantota mācību stundās?
Uzdevumi:
izpētīt datortīklu veidus un to uzbūves principus; noskaidrot, kurš datortīklu veids ir piemerotāks skolā;
iepazīties ar uzraudzības un attālās vadīšanas programmas “NetOp Teacher” izmantošanas iespējām un lietošanu mācību procesā;
izpētīt “NetOp Teacher” izmantošanas pieredzi Rīgas Amatniecības vidusskolā un Republikas Rehabilitācijas centrā Dubultos;
salīdzināt “NetOp Teacher” ar citām līdzīgām programmām;
analizēt iegūtos rezultātus un izdarīt secinājumus.
Metodes:
literatūras un Interneta avotu izpēte un analīze;
stundu novērojumi;
skolotāju un personiskā pieredze.
Stundas tika vadītas Rīgas Amatniecības vidusskolā un Republikas Rehabilitācijas centrā Dubultos, kurā tiek apmācīti arī kurlmēmi skolēni. Skolēnu skaits, ar kuriem tika strādāts abās skolās kopumā bija 80 skolēni.
Teorētiskā daļa
Modernās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un interese par tīkliem palielinās. Ja skolā ir jebkāda veida datortīkls, tas nozīmē iespēju piekļūt plašajam Interneta tīmeklim, kurā skolotāji var atrast mācību materiālus, noderīgu informāciju un dažādus jaunumus, kas saistīti ar izglītību Latvijā un ārzemēs. Savukārt, skolēniem ir iespējas risināt dažādus uzdevumus, gatavoties kontroldarbiem, ieskaitēm un eksāmeniem. Pēc Rīgas skolu datorcentra datiem, uz doto brīdi Internets jebkuram skolēnam ir pieejams 35-50 Rīgas skolās, savukārt, lauku rajonos tas ir pieejams praktiski visās skolās. Pārējām skolām ir pieejama iezvanpieeja vai ISDN. Vienas klases robežās datortīkli ir, praktiski, visās skolās, bet serveri nav. Skolas datortīkla uzbūve un tiks aplūkota teorētiskās daļas turpinājumā.
Tīkls (net) ir datu pārraides sistēma, kas savieno dažādās vietās esošus datorus. Tīklu veido aparatūra un programmatūra, kas nodrošina tīkla aparatūras funkcionēšanu.[3]
Mācību iestādē izveidots un nokonfigurēts datortīkls dod iespēju gan skolotājiem, gan skolēniem strādāt Internetā, kurā var meklēt jaunāko informāciju un mācību materiālus.
Interneta resursu izmantošana ir interesanta un noderīga. Kā piemēru var minēt izdarīto skolotāju aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 100 skolotāji no Rīgas un lauku rajonu skolām. Internets stundās būtu noderīgs tikai 16% skolotāju skatījumā, savukārt, pašizglītībai skolotājiem visvilinošāk liekas lietot Internetu (52%). Protams, ka Interneta resursu tieša izmantošana mācību stundās ir visai sarežģīta tieši no metodiskā viedokļa. Vienlaikus skolotājiem šis gandrīz vai bezgalīgais informācijas avots varētu būt visai noderīgs dažādu mācību metodisko un izdales materiālu sagatavošanā.[4]
Arī sadarbībā ar citiem skolotājiem, tīkliem ir liela nozīme, jo ir iespēja sazināties ar e-pasta starpniecību, daloties pieredzē par jaunām un interesantām mācību metodēm.…
